Kaimiņzemes politiķi, līdzīgi amerikāņu kolēģiem, vienkārši vēlas demonstrēt savas rūpes par valsts drošību un iekļaut līdzejošus paziņojumus, kas gan, visticamāk, pašu līgumu neietekmēs tāpat kā ASV senatoru pieņemtie.
Savstarpējās domstarpības lielvaru starpā tika pārvarētas jau aprīlī Prāgā, kad abu valstu prezidenti parakstīja START līgumu, kas būs spēkā 10 gadus. Katrai pusei līdz 1550 jāsamazina kodolgalviņu skaits, kā arī raķešu palaišanas iekārtu daudzums. Rezultātā, cerams, neatgriezīsies aukstā kara draudu retorika un bruņošanās sacensība, un pasaule kļūs par nedaudz drošāku vietu, kurā dzīvot. Turklāt līdz ar savstarpēju inspekciju atjaunošanu ir lielākas garantijas, ka atomieroči nenonāks nepareizajās rokās. Līdz ar brīvību turpmāk pašai noteikt savu stratēģisko kodolieroču struktūru un citiem ieguvumiem Krievija no savas puses varētu izdarīt spiedienu uz Irānu, lai tā atteiktos no kodolieroču izgatavošanas programmas, kā arī dot savu artavu Ziemeļkorejas draudu ierobežošanā.
Līguma neratificēšana ASV Senātā būtu nostiprinājusi prezidenta Baraka Obamas kā zaudētāja tēlu, jo pirms ievēlēšanas viņš daudz solīja, bet, nonākot amatā, neko tik ievērojamu līdz šim vēl nebija paveicis. Bet vājš prezidents arī Ameriku padarītu mazāk ietekmīgu pasaules acīs, kas nav Latvijas interesēs.
Nākotnē gaidāmas grūtas sarunas starp ASV un Krieviju par taktisko kodolieroču samazināšanu. Tomēr laikā, kad ekonomiskie jautājumi ir izvirzījušies ne tikai valstu iekšpolitikas, bet arī ārpolitikas priekšplānā, ASV prezidenta uzturētā atbruņošanās ideoloģija ir ne tikai tukši vārdi, bet nepieciešama kā kopīgs cilvēces skatījums uz pasauli.