Iedzīvotājus satrauc sudrabkaiju mazuļi

LOB pēdējā laikā ik dienu saņemot vairākus šādus zvanus, satraukti ļaudis vērsušies arī Rīgas zooloģiskajā dārzā. Speciālisti uzsver — mazuļus glābt nevajag, tie ir gana lieli, lai pilsētas vidē par sevi cīnītos paši. "Mēs atbildam, ka nevajag viņus aiztikt. Kuri izdzīvo, tie izdzīvo, tā ir normāla pilsētas dzīve," saka Rīgas zoodārza darbiniece Laura Līdaka. Zvanītāji iebilstot — nelidojošos mazuļus noēdīšot kaķi. "Protams, var gadīties, ka uzbrauc automašīna, taču maz ticams, ka tik lielu putnu var noēst kaķis, jo putns ir kaķa lielumā," uzskata V.Ķerus. Sudrabkaiju dzīvē šis ir laiks, kad mazuļi noplanējuši no jumta, kur atrodas to ligzdas. V.Ķerus norāda, ka mūsdienās ēku jumti ir viens no svarīgākajiem ligzdošanas biotopiem. Tā kā mazuļi patlaban sasnieguši jau teju pieaugušas sudrabkaijas lielumu, daži zvanītāji tos jaucot ar kādu citu sugu pieaugušiem putniem un domājot, ka kaijas sirgst ar kādu slimību, ja jau nelido. Sudrabkaiju mazuļi atšķirībā no izteikti gaišajiem pieaugušajiem putniem ir pelēcīgi brūnā krāsā. Pa zemi klīstošos mazuļus barot nevajag, jo par to barošanu šādā vecumā rūpējas vecāki, kas atrodas turpat līdzās. "Ja cilvēki mazuli sāks barot un auklēties ar to, tad būs jāauklējas visu laiku. Viņš ir diezgan "bezkaunīgs" — ja jūt, ka rūpējas par viņu, tad visu laiku paliks tajā vietā," stāsta L.Līdaka. Visbiežāk mazuļi neesot nemaz tik kusli — nepieciešamības gadījumā tie varot celties spārnos un patverties uz kāda koka zara. Viņa arī brīdina — ja cilvēks centīsies aiztikt mazuli, tā vecāki var būt agresīvi. "Parasti putni mēģina iebiedēt, lido virsū, bet gluži pa galvu nesit. Cilvēkiem, protams, sāk trīcēt kājas, ja zoss lieluma putns nāk no gaisa virsū, skaļi brēkdams," teic V.Ķerus.