Grozījumi paredz, ka gadījumos, kad uzņēmumos, kurā valstij ir izšķiroša ietekme uzņēmumā vai valsts kapitālsabiedrība iegūst visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā, tad šādā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību padome netiek veidota. Tas pats attiecas arī uz pašvaldības uzņēmumiem.
Tāpat ar grozījumiem arī meitasuzņēmumu valdes locekļa atlīdzība nedrīkstēs pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam var piemērot koeficientu, kurš nedrīkst būt lielāks par pieci. Šobrīd tie būtu aptuveni 3 000 latu.
Ierobežotas arī kompensācijas gadījumā, ja šo uzņēmumu valdes locekļi tiek atlaisti - tā nedrīkstēs būt lielāka kā divu mēnešu atlīdzības apmērā.
Iepriekš Saeima nolēma atlikt likumprojekta par padomju likvidēšanu arī valsts un pašvaldību uzņēmumu meitasuzņēmumos pieņemšanu. Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, tika apsvērts variants nepiemērot kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzībai mēnesī kādu konkrētu koeficientu, bet gan runāt par kritērijiem, pēc kuriem atalgojums tiek noteikts, kā vienu no variantiem izskatot uzņēmuma peļņu.
Tomēr 27.aprīļa valdības partiju sadarbības padomes sēdē tika nolemts virzīt likumprojektu par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību meitasuzņēmumu valdes locekļu atalgojuma ierobežošanu izskatīšanai parlamentā galīgajā lasījumā esošajā redakcijā.