Ieva Melgalve: KKF finansējumu projektiem jāpiešķir proporcionāli patērētāju daudzumam

Drusku sajuka rakstītāji. Sorry!

cepumu paciņa 04.06.2009 12:42 Vai nav jocīgi, ka viss vērtīgākais ir radies tik draņķīgā sistēmā, bet paŗeizējā "labajā sistēmā" nav radies nekas, ko cilvēki atcerētos ilgāk par 20 gadiem? ---------------------------------------------------- -------- Man nav ne vismazāko šaubu, ka pašreizējā sistēmā ir radies ļoti daudz kas, ko atcerēsies daudz ilgāk par 20 gadiem. ---------------------------------------------------- ------------------------------------- Ir jauki un aizkustinoši, ka `cepumu paciņa` prot paredzēt nākotni un saskata tur mūslaiku `labās sistēmas` veicinātās vai pat radītās kultūras vērtības. Nu, nezinu, - man šādu spēju nav...

r.m. 03.06.2009 16:00 starp citu, lielākie naudas patērētāji ir ne jau mākslinieki, dzejnieki un mūziķi, bet gan visādu kultūras un piekultūras projektu vadītāju un citu birokrātu slānis. --------------------------------------------------- -------------------------------------- Lūk, lūk - te jau ir tā lieta. Neviens normāls tēlnieks (dzejniece, aktieris, grafiķis, mūziķis) nepieteiks ideju taisīt to vai šito. To darīs apsviedīgs menedžeris, piekalkulējot šo un to un , protams, saņemot savu projekta vadītāja vai kruratora naudiņu... Tas viss sākās no `pasaules prakses`, ka nevis raksta grāmatu, iestudē lugu, sacer kora poēmu, bet taisa projektus...

ASV ir iedibinātas senas mecenātisma tradīcijas. resp. biezie kompensējas, ziedojot visam kam, tai skaitā kultūrai. uzceļ, piemēram, muzeju. līdzīgi kā to darīja renesanses laika aristokrāti. un nu pašus aristokrātus atceras tikai tāpēc, ka viņus ir gleznojuši diži meistari. tādu gugenheimu arī atcerēsies tikai dēļ viņa mecenātisma. bet ko nu mūsu izbijušie bārmeņi un slaucēji. mecenāti parasti ir tie, kas ir biezi vismaz trešajā paaudzē - viņi ir labi izglītoti un pārsvarā viņus tiešām interesē māksla. bet par ievu - negaidīju. laikam taču darbs reklāmā atstāj šādu iespaidu - cilvēks paliek ļauns un žultains.

Un ja šitāds cilvēks tiek kādā ierēdņa amatā, tad ir vāks.Dievs, pasargi mūs no šādām ideju nesējām! Reklāmbizness sabojājis cilvēku.

Ievas Melgalves viedoklis ir ļoti pareizs.

Vai nav jocīgi, ka viss vērtīgākais ir radies tik draņķīgā sistēmā, bet paŗeizējā "labajā sistēmā" nav radies nekas, ko cilvēki atcerētos ilgāk par 20 gadiem? ---------------------------------------------------- -------- Man nav ne vismazāko šaubu, ka pašreizējā sistēmā ir radies ļoti daudz kas, ko atcerēsies daudz ilgāk par 20 gadiem.

Varbūt tev kā kultūristam vajadzētu papildināt zināšanas kultūras un vispārējā vēsturē? Garus, garus, ilgus, ilgus gadsimtus valsts IR lasījusies kā aristokrātija. Monarhs = valsts. Prakstiski visi izcilākie sasniegumi mākslā ir tapuši ar valsts vai baznīcas (tajā laikā nedalīta no valsts) atbalstu. Nevar salīdzināt uz šīs gadsimtiem ilgās kultūras bāzes tapušos sasniegumus ar Latvijas situāciju. Laikā, kad parādījās tevis pieminētie impressionisti, francūzim aiz muguras bija gadsimtiem senas kultūras tradīcijas un kā savas tautas pārstāvim it nekādu problēmu studēt glezniecību, ja viņš to vēlējās. Latvietis, gadsimtiem ilgi būdams praktiski beztiesisks "zemākās šķiras" cilvēks tai laikā tikai sāka savu ceļu profesionālajā mākslā - ja vien apstākļi un finanses salikās pietiekoši labvēlīgi. Tāpēc urravot par latviešu kultūras izcilajiem sasniegumiem, kas panākti bez valsts atbalsta, ir vienkārši smieklīgi.

OK, to, kāpēc autore domā, ka pretenciozai h***ai nav jādod nauda, es puslīdz saprotu. Bet nekādi nepielec, kāpēc tad nauda jādod tai masām pieejamajai kultūrai, kas pati sevi spēj tīri labi apgādāt. Ja kāds mākslas projekts ir tik neticami populārs, ka viņš var gan pelnīt, gan saņemt sponsoru atbalstu — nu, kāpēc tad vēl viņam dot arī valsts naudu?! Bet tam, ka vajag kaut kādus izvērtēšanas kritērijus — lūk, tam es pilnībā piekrītu. Tikai neesmu pārliecināts, vai autores ieteiktie ir tie labākie. Man domāt, vajadzētu izvirzīt kaut kādas kultūras polītikas prioritātes — nu, piemēram, stiprināt latviešu nācionālo pašapziņu, rūpēties par tautas garamantu saglabāšanu, spodrināšanu un iedzīvināšanu sabiedrībā, tādas lietas. Un tad dot naudu galvenokārt tiem, kas tām prioritātēm atbilst.

nē, neesmu un vkkf naudu arī nelūdzu! problēma ir tā, ka runa nav par personālijām, bet gan principu. to būtu svarīgi saprast!

Vērpe, jau labs saimnieks un labas lietas izdarijis, bet "rubi fiška" trūkums VKKF darbībā ir jutams pārāk stipri. Varbut Edgaram vajadzētu but finanšu un saimnieciskajam direktoram. Savukārt tiešo kulturas finansēšanu vadīt kādām kompetentākam?!

Piekrītu. Nez kas Jūs esat, ietu ar Jums kaujā! Galvenokārt uzmanīgās spriešanas dēļ, kā arī nekļūdīgo piemēru lietošana ļoti simpātiska.

zinu konkrētus māksliniekus, kam jau sen VKKF projekti ir ierēķināti nevis mākslas budžetā, bet ģimenes gada budžetā ! Akmenis protams, ka Vērpes dārziņā

vai tikai Jus neesat Sandra Krastiņa ;-)

Ak, Ievinj, princips - auditorija balso ar macinju, par nozjeelu maakslas laucinjaa ne paaraak straadaa, jo mums te Latvijaa tas tirgus taads mazinjsh.... ja vadiitos tikai peec shii apmekleetaaju macinju balsoshanas principa, maaksla (vismaz teaatrii) izmirs, jo visvairaak publikas ir uz taa saucamajaam kases komeedijaam - jeb komercproduktiem, kuri taa kaa jau pashi sevi atpelna, bet ar saturu un dziljumu nu nemaz neizceljas. bet, ja par zjurnaaliem runaa, tad vislielaakaa auditorija ir dzeltenaas preses izdevumiem... un te nu ir augsne diskusijai par kvalitaati, kas nav pilniibaa defineejams lielums maakslaa un kvantitaati.