Ievērojami pieaug narkotiku izplatība jauniešu vidū laukos

Pētījuma datu analīze arī liecina, ka narkotiku lietošanas izplatība ir ievērojami pieaugusi ārpus Rīgas un lielajām pilsētām, un tās arvien vairāk lieto jaunieši, kuri dzīvo mazpilsētās un laukos, pie tam mazpilsētās un laukos dzīvojošie jaunieši ievērojami mazāk tiek aptverti ar dažādu profilakses programmu aktivitātēm.  Šādi fakti liecina par nepieciešamību veikt profilakses aktivitātes ne tikai Rīgā vai lielajās pilsētās.Kopumā 45% skolēnu ir saskārušies ar iespēju pamēģināt marihuānu: 22% to pamēģinājuši, bet 23% – atteikušies. Salīdzinot situāciju latviešu un krievu plūsmas skolēnu vidū, var secināt, ka krievu plūsmas skolēni (52%) biežāk nekā latviešu plūsmas skolēni (43%) saskārušies ar iespēju pamēģināt marihuānu, tādēļ arī marihuānu pamēģinājušo skaits krievu plūsmas skolēnu vidū ir lielāks.Jo lielāka ir apdzīvotās vietas urbanizācijas pakāpe, jo lielāks risks, ka jaunieši pamēģinās marihuānu. Vieglā šīs vielas pieejamība ir viens no iemesliem, kādēļ lielajās pilsētās, īpaši Rīgā, marihuānas lietošana skolēnu vidū ir vairāk izplatīta, uzskata Sabiedrības veselības aģentūra (SVA).Lai gan marihuānu viennozīmīgi var uzskatīt par vielu, kuru izmēģinājuši un lieto visvairāk skolēnu, 7% skolēnu pamēģinājuši arī amfetamīnus vai ekstazī, 4% skolēnu pamēģinājuši LSD vai kādu citu halucinogēnu, 4% pamēģinājuši trankvilizatorus vai sedatīvos līdzekļus (bez ārsta receptes) un 3% – maģiskās sēnes.Dažādās apdzīvotajās vietās atšķiras arī apreibināšanās veidi, kam skolēni dod priekšroku. Amfetamīnus un ekstazī skolēni Rīgā un lielajās pilsētās pamēģinājuši nozīmīgi biežāk (attiecīgi, 10% un 9%) nekā skolēni citviet. Savukārt mazpilsētās un pagastos biežāk nekā Rīgā un lielajās pilsētās skolēni pamēģinājuši inhalantus – ostījuši līmi. Tāpēc SVA uzskata, ka nākotnē nepieciešams vairāk pievērst uzmanību ne tikai nelegālajām narkotikām (amfetamīniem, LSD utml.), bet arī dažādiem netipiskiem apreibināšanās veidiem (trankvilizatori, alkohols ar tabletēm, inhalanti). Neņemot to vērā, pastāv risks nepietiekoši novērtēt atkarību izraisošo vielu izplatību ārpus lielajām pilsētām.Skolēni 13-16 gadu vecumā nozīmīgi biežāk (14%) nekā vecāki skolēni atzīst, ka ir pamēģinājuši inhalantus, pie tam skolēni 17–18 gadu vecumā tos pamēģinājuši nozīmīgi biežāk (12%) kā skolēni 19-20 gadu vecumā (9%). Tātad šāds apreibināšanās veids vairāk raksturīgs jaunākiem skolēniem, ar to izskaidrojama salīdzinoši lielā „legālo” narkotisko vielu izplatība jaunākajās skolēnu grupās.