"Latvijas un Lietuvas pieredze ar profesionālu armiju ir bēdīga," teica Lāneotss. "Ja NATO Igauniju atzīst par visspējīgāko no Baltijas valstīm, tas par kaut ko liecina," viņš piebilda.
Igaunijas bruņoto spēku komandieris skaidroja, ka, ņemot vērā Igaunijas lielumu, vienīgā iespēja ir jaukta sistēma, kurā ir dažas profesionālās armijas vienības un daudzas rezerves vienības. "Ikviens NATO militārajā aliansē piekrīt, ka mums nav citas iespējas," viņš teica.
Lāneotss uzsvēra, ka Igaunija algām no aizsardzības budžeta tērē 35% līdzekļu, bet Latvijā un Lietuvā - no 60 līdz 65%. "Ja ņem vērā līdzekļus, kas tiek izlietoti misijai Afganistānā, mūsu dienvidu kaimiņu valsts aizsardzība neattīstās. Savukārt mēs pērn iegādājāmies 81 bruņutransportieri," teica Igaunijas bruņoto spēku komandieris.
Igaunijā joprojām pastāv obligātais militārais dienests.