Dienai.lv politologs norādīja, ka viņa viedoklis esot jau izteikts blogā portālā satori.lv un nevējās sniegt papildu komentārus. "Priecīgāks būtu, ja minētie kungi būtu vērsušies pie manis pa tiešo, nevis izvēlējušies sazināties tikai caur preses megafonu. Pilnībā apzinos, ka, iespējams, esmu uzkāpis uz varžacīm ne vienam vien sāpīgam jautājumam, un uzņemos par to atbildību," raksta I. Ījabs.
Blogā politologs atzīst, ka pieturēties pie radikāliem politiskajiem uzskatiem nav nekāds grēks. "Demokrātiskā valstī ir pat vajadzīgi radikāļi, un to darbība "oficiālajā" politikā nav nekāds retums – atcerēsimies Jošku Fišeru, kurš savā jaunībā bija visnotaļ radikāls kreisais līdz kļuva par VFR ārlietu ministru. Taču VL!, manuprāt, ir atšķirīga. Nav redzams, ka šās partijas ļaudis būtu gatavi atsacīties un distancēties no savas radikālās pagātnes, un apvainojas, ka viņiem par to vaicā. Tā nav īsti tīra spēle. Vēlētājam ir jāzina, ar ko viņam ir darīšana. Es pieņemu, ka VL! vismaz deklaratīvā līmenī vēlas piedāvāt kādu alternatīvu tai spēka politikai, kura Latvijā līdz šim ir turējusi vēlētājus par muļķiem, kuri neko nesaprot un kuriem var stāstīt visu ko. Tādēļ: piedošanu, sniegt skaidrību tādos gadījumos jau arī ir tas politologa pienākums, par kuru raksta Raivis Dzintars," raksta I. Ījabs.
Savukārt, R. Dzintars Dienai uzsvēra: "Ja to teiktu kāds ar
politiku nesaistīts cilvēks, kurš uzklausa baumas un kuram nav obligāti
jāizsakās profesionāli, tā būtu viena situācija. Ja to saka politikas
vērotājs, kuram tas ir maizes darbs, un kura viedoklī izskan tik daudz
nepatiesības un faktiski manipulatīvu datu, tad mani tas satrauc ne
tikai kā partijas VL! pāstāvi, bet arī kā pilsoni. "
Pēc R. Dzintara domām I. Ījabam ir jāatvainojas par visim trīs citātiem. "Protams, ir prieks, ka politologs atzīst, ka bijis savos spriedumos nepatiess, taču vēlreiz varu apgalvot, ka VL! vienmēr atbalstījusi demokrātisku pārvaldi un nekad nav slavinājusi autoritārismu. To, ka esam izrādījuši godu Kārlim Ulmanim viņa dzimšanas dienā un laikā, kad viņš nonāca pie varas, tam nav nekāda sakara ar tiem izteikumiem – tajā laikā tā valdīja gandrīz visā Eiropā. Tad jau sanāk, ka nevaram ēst ar dakšiņām vai ar karoti zupu, jo varbūt arī Staļins vai Hitlers ir ēdis līdzīgi. Šādu sakarību izvilkšana nopietnam politologam ir neadekvāta," norāda R. Dzintars.