Iveta Kažoka, Providus pētniece.
Es vērtēju šo soli kā cinisku, un tas parāda, ka sabiedrības viedoklis daļai politiķu ir svarīgs tikai pirms vēlēšanām. Taču par laimi prēmiju piešķiršana tika tik nemākulīgi veikta, ka šobrīd diez vai prēmiju saņēmēji jūtas īpaši apmierināti par šīm prēmijām. Ja viņi vēlas šo situāciju kaut kādā vērst par labu, it īpaši ņemot vērā KNAB ierosināto pārbaudes lietu par, iespējams, nelikumīgi piešķirtajām prēmijām, tad, pirmkārt, viņiem ir jāspēj izskaidrot par kādiem darbiem prēmijas ir piešķirtas. Otrkārt, ministriem ir jāizskaidro, kāpēc par prēmijām tika lemts divas dienas pēc vēlēšanām un kādēļ tas notika tik slepeni, ka daži politiķi nav pat pamanījuši šo prēmiju piešķiršanu. Ja valdības locekļi nespēj atbildēt uz šiem jautājumiem, tad viņiem, manuprāt, no šīm prēmijām ir jāatsakās.
Ir arī jārīkojas, lai šādu situāciju atkārtošanos novērstu nākotnē. Piemēram, jādomā kā izvairīties no gadījumiem, kad Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā parādās jautājumi, par kuriem sabiedrībai būtu jāzina un kurus nav iemesla slēpt. Šajā gadījumā nebija nekāda iemesla prēmiju jautājumu apspriest slēgtajā daļā un nav īsti nekāda attaisnojuma šādai rīcībai. Lai gan paši ministri it kā atzīst, ka tas nav bijis labi, tomēr šobrīd neizskatās, ka viņi būtu gatavi rīkoties, lai šādas situācijas nepieļautu nākotnē un lai izvērtētu, cik bieži sabiedrībai būtiski jautājumi tiek risināti, sabiedrībai nezinot.
Varbūt valdībai vajadzētu pārdomāt kā sakārtot ministru atalgojuma sistēmu, jo es pieņemu, ka šīm prēmijām varētu būt ne tikai šķietami cinisks mērķis—atalgot uzvarējušo koalīciju par panākumiem vēlēšanās, bet tam varētu būt arī objektīvs iemesls, iespējams, ministru atalgojums nav īsti adekvāts. Par to vajadzētu diskutēt un par to vajadzētu domāt.