Izvērtēs iespējamās izmaiņas augstskolu finansēšanā

Paskaties, cik mācīto ekonomistu/finansistu sēž bankās pieņem apmaksai rēķinus par dzīvokli un elektrību- lasi veic darbu ar kuru palīgskolas audzēknis tiktu galā ne sliktāk. Un sēž viņi tur tāpēc, ka firmu un firmeļu ir daudz mazāk kā ekonomistu/finansistu. Un sēdētāji ir pārāk netalantīgi, lai kļūtu par ekonomistiem/finansistiem tur.

tas par to kvalitaati .. ka kuraa ausgtskolaa, kaa kuraa fakultaatee, studiju novirienaa.° es piemeeram studeeju RTU , un man nedeeljaa ir apmeeram 12-15 lekcijas. nodarbiibas notiek katru dienu! jau 4 semestrus peec kaartas.! es maxaaju un sanjemu atbilstosho.

Ja zin, kur stāties, kvalitatīvu izglītību ir iespējams iegūt arī Latvijā. Augstskola nav bērnudārzs, tā dāsni sniedz pamatinformāciju, vada studējošos viņu meklējumos. Tiesa, prasmi pielietot zināšanas nemāca, un tas arī nav jādara, jo brīvās konkurences apstākļos indivīdam pašam jāspēj atrast detalizēto informāciju atkarībā no specifiskajām interesēm, kā arī, savu vietu. Saprotama ir studentu vēlme baudīt studiju procesu bez lieka sasprindzinājuma un stresa, bet, mīļie draugi... lektori nav šovmeņi

Drīz Latvijā nebūs studēgribētāju. Es brīžiem nesaprotu kam man tā augstskola bija vajadzīga, nedēļā trīs lekcijas, mēnesī kādas 15 lekcijas. Nu, a kāds tolks no tā? Izglītība arī nenopietna, kvalitātes ,prasības nekādas. Uzskatu, ka JA ir iespēja, jādodas prom uz ārvalstīm studēt, pati mācījos Vācijā un uzskatu ,ka esmu ieguvusi tiešām ļoti labu izglītību, salīdzinājumā ar to, kas Latvijā, kad lektors kaut kā novada lekcijas. Summa ir pilnīgi neadekvāta, kaut vai vērtējot kvalitāti, kvalitātes Latvijā NAV VISPĀR.

Par tamborēšanas studijām Tas ir jautājums par prioritātēm, kas ir modeļa detaļa. Par došanos prom uz ārzemēm Tā arī ir modeļa detaļa.

Par "kredītu slogu" Pēc modeļa sanāks, ka līdzdaības maksājums būs 600 - 700 latu gadā. Iedomāsimies, ka students studē 3-4 gadus bakalaura studijās un 1-2 gadus maģistra studijās. Kopā 5-6 gadus. Tātad kredīta "slogs", ko pa šiem gadiem students uzkrātu būtu 3000 - 4200 latu. Tā ir apmēram tāda pati nauda, kādu jaunais absolvents samaksās par savu pirmo auto... vai par pirmo iemaksu par pirmo auto... No atmaksāšanas viedokļa šāda summa (3000 - 4200 latu) nozīmētu, ka absolventam pēc studiju beigām katru mēnesi vajadzētu maksāt 30 - 45 latus, kas 2014. gadā nozīmes to pašu, ko šodien 20 - 30 latu, kas ir mazāk, kā tas pats absolvents maksās par līzingu par nopirkto platekrāna televizoru. :)

ak ta nodoklju maksatajiem bus jafinanse tamboreshanss studijas? un pec trucigas valsts nodoklju apmaksatas programmas censonis dosies stradat uz arzemem? nu- ljoti pratigi, Auzinj k-gs:))

Modelis šajā rakstā ir tikai ieskicēts un tāpēc jau jāveido darba grupa, kas šo jautājumu izstrādātu detaļās. (Problēma vien, ka šo modeli izstrādātu IZM ļautiņi, kā par to iedomājos, tā skaidrs, ka tur var sanākt tikai kaut kas sačammāts un pusdarīts) Principā līdzdalības maksājuma modelis ir vissakarīgākais no visiem augstākās izglītības finansēšanas modeļiem. Sanāk, ka katra studenta studijas finansē gan viņš pats, gan valsts. Tas ir konceptuāli pareizi, jo no katra studenta studijām labumu gūst gan konkrētais indivīds, gan visa sabiedrība kopā. Tādas lietas kā prioritāšu noteikšana, mazturīgo atbalsts utt. ir modeļa detaļas.

Nezinu, ko Jums pāri nodarījis kāds ekonomists vai psihologs, bet ir jāsaprot, ka pieprasījums arī pēc šīm profesijām ir pamatots. Neviena iestāde, firma vai organizācija nevar iztikt bes zināšanām ekonomikā (regulāri jāveic aprēķini, jāiesniedz revīzijas ziņojumi, pārskati un tml.) ārī kvalitatīva personāla vadība nav mazsvarīga!!! Uzskatu, ka budžeta vietas un rotācijas sistēma izraisa sacensību, kas dažkārt ir absolūti nevēlama, pie tam, radošām, altruistiskām personībām tas var būt absolūti nepieņemami

Ar šādu sistēmu tiks sagrauta vidusskolas reforma, kur pēc atestāta saņemšanas stājas augstskolā, jo zūd jebkāda jēga mācīties labāk, ja jau tāpat visiem būs jāmaksā par augstskolu.

Mārci Auziņ, nebūs tā, kā jūs gribiet, nebūs. Studenti nemaksās valsts vietā ar katru gadu vairāk un vairāk par jūsu augstskolas nekvalitatīvajām studiju programmām. Man prieks, ka jūsu naudas kāšanas mašīnu (3 gadu bakalaura un 2 gadu maģistra studijas) jau lēnām izkonkurē citas augstskolas un tuvāko 10 gadu laikā izkonkurēs arī ES izglītības telpa. Tad LU neatliks nekas cits kā beidzot pievērsties savu nekvalitatīvo, masveidīgo un formālo izglītības programmu pārskatīšanai. Ar to arī jums būtu jānodarbojas nevis jāvelk nauda arī no studentu un viņu vecāku makiem.

Bet par tiem trūcīgajiem-trūcīgi vecāki vēl nav arguments, lai vairotu ekonomistus, politologus, sistēmu administratorus un nekam nederīgus psihologus.

Manuprāt tomēr ir jānosaka profesijas, bez kurām neviena valsts nevar iztikt (ārsti, skolotāji plus tie, kas ir nepieciešami Latvijas attīstībai) un cilvēkiem, kas šīs profesijas vēlas apgūt, ir jāļauj studēt bez maksas papildus saņemot arī stipendiju. Protams, nevar izslēgt iespēju, ka mācītā skolotāja dosies strādāt par sekretāri, bet ārsts -par zāļu izplatītāju, taču to var regulēt paredzot kārtīgu laiku, kas ir jānostrādā attiecīgajā profesijā, lai nenāktos atmaksāt apmācīšanai iztērēto summu.

Domāju,ka sekmīgiem studentiem,jābūt tomēr bezmaksas izglīotībai.Algas mazas,bet maksu ceļ par daudz lielu.Cik var celt?!Valsts nedomā par jaunatni tas ir fakts....

Doma nav slikta, tikai nopietni, jāpadomā, kā palīdzēt jauniešiem no ģimenēm, kuru finansiālais stāvoklis neļauj atbalstīt savas atvases.... Iedzīt bērnus pastāvīgā kredītu jūgā arī nevar būt risinājums (bakalaurs, maģistrs..., tad vēl arī par dzīvesvietu jādomā...). Manuprāt mums jau tagad pietrūkst izglītotu cilvēku, kuri varētu kvalitatīvi aizstāvēt mazturīgo intereses.