Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Janīna Kursīte: Svarīgāk ir meklēt izejas durvis

Godātie radošie, radīt, ne nolādēt gribošie  ļaudis šeit un visā Latvijā!Pirms gada intervijā laikrakstam "Kultūras Forums" ("Vārdi piedzīvo inflāciju", 2008.28.03, 9) mācītājs Juris Rubenis teica: "Mēs dzīvojam laikmetā, kad vārdi piedzīvo inflāciju /../ Ja cilvēks ko pasaka, mēs to daudz mazāk ņemam vērā, nekā kādreiz. Šodien esam uzmanīgāki uzticoties, jo saprotam – nu, tie ir tikai vārdi."

Vārds un darbs ir veselums – jumis jeb divi vienā. Jumjus – divus kopā saaugušus augļus – var reti atrast, bet tie ir un palīdz izvilkt tajos gadījumos, kad viens no veseluma – vārds vai darbs nevelk, uzdod.

Šodien mēs esam situācijā, kad gan vārds, gan darbs ir blaivs, t.i. sauss, iztukšots, pārčaulots, neiejūsminošs, bet darbus veikt nav žurmes – mundruma, spēka, jo mēs cits citam vairs neuzticamies.

Kur vaina, ka mēs kā tauta, kā valsts esam sabļuguši – zaudējuši formu un saturu? Mēs ļoti labi zinām – vaina pašos. Ko darīt? Var, kā katoļu lūgšanā – nemitīgi sist sev pie krūtīm un saukt: Mana vaina, mana vaina, mana vislielākā vaina. Var kā internetā jebkuram rakstam gāzt virsū samazgas un teikt: Vaina ir Andrī, Aivarā, Aigarā, Pēterī, tikai ne manī. Bet, manuprāt, daudz svarīgāk ir meklēt izejas durvis.

Izeja nav tur, kur skalda matus. Valodas dzīvotspēju atjaunojot un stiprinot, nepieciešams ne simts un viens vārgulīgs ar valsts valodas politiku, stratēģiju, pētniecību, mācīšanu saistīts iestādījums, bet pāris stipri un rīcībspējīgi. Lasot interneta atsauksmēs pārsvarā pašizinīcinošus gānīšanās vārdus par šo plēnumu, atradu arī atskurbinošus tuvākas nākotnes redzējumus, kā piemēram:

es 22.05.2009
Kā jūs nesaprotat, ka situācija ir tāda kā 1988. gadā.  2009. gada 6. jūnijā iespējams pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē pašvaldībā pie varas nāks kreisie spēki. Tas nozīmē latviešu tiesību apspiešanu, divvalodības atjaunošanu vismaz Rīgas un Daugavpils rajonos un citus murgus. Tas ir baigi nopietni. Vai tad fakts, ka aizliedza gājienu 16. martā, bet atļāva 9. maijā jau tāpat nav ļoti nopietni??? /../ Ir tā sajūta, ka pēc 6. jūnija būsim vēl lielākā dimbā, vismaz Rīgā, Jūrmalā un Latgalē.

Jājautā, vai to dimbu, tai skaitā ar divvalodības jauniem draudiem, 6. jūnijā mums atnesīs kāds no Mēness vai no Marsa, vai tās būs mūsu pašu  neizlēmības vai muļķības sekas?

Dievs ar vārdu radīja gaismu, izplatījumu, spīdekļus, zemi, dzīvas radības. Mēs neesam Dievs, bet kaut kas no dievišķā mums katram piemīt, vismaz tajos brīžos, kad gribam radīt, īpaši, kad sirds ir vībotnēs, kā agrāk teica par iemīlējušamies. Nu sirds mums šobrīd ir nevis vībotnēs, bet dadžos, taču – vai nu mūžīgi.

Neticība citiem, bet arī sev, ir nomācoša. Nezinu, vai mums šodien izdosies izkustināt izejas durvis nosprostojošo lielo akmeni, kaut ļoti gribētos. Salacgrīvieši tādās situācijās saka: "Vienalg es ies". Ļoti gribas ticēt, ka tādu, kas vienalga ies – atradīsies pietiekoši. Tas ir talkas darbs – kā nupat Kokneses Likteņdārzā vai kā pavasarī visā Latvijā. Ir paruna: Negaidi laimi ar cimdiem rokā. Tāpēc aicinu visus uz mūsu valodas sakopšanas talku – konkrēti ierosinājumi ir tēzēs, papildinājumi tām vēl būs – gan no manis, gan ceru – no citiem! Īpaša palīdzība latviešu valodai vajadzīga mūsu pierobežā, lai tā nepaliek tukša no runātājiem un no latviešu valodas.

Mēs esam izglītojuši par lieliem valsts līdzekļiem fiziķus, datorspeciālistus u.c. dabaszinātņu speciālistus, kas nu liela daļā aizbraukuši uz citām zemēm un ieguvuši labi apmaksātu darbu. Lai viņiem veicas! Taču vienlaikus novārtā vai pārsvarā tikai uz entuziastu pleciem esam atstājuši latviešu valodas lietas, tai skaitā latviešu valodas mācīšanu eksakto, bet arī humanitāro un sociālo nozaru studentiem. Bijušais trimdinieks Vilis Vītols pārliecināts, ka "īstermiņa peļņa nedrīkstētu būt svarīgāka par tautas un valsts ilgtermiņa nākotni" (Latvijas Avīze, 2008, 16.06, 3). Valodas sakopšanas talkai jākļūst par pirmo soli mūsu valodas dzīvībspējas stiprināšanā.

Latviešu valodas mācīšana nav tikai savstarpējai saziņai vajadzīga. Tas ir – esmu pārliecināta - viens no svarīgākajiem patības, tēvzemes apjēgsmes stūrakmeņiem. Vienlaikus jāpārstāj mācīt valodu tā, ka mušas sprāgst un studenti, skolēni iegūst pret valodu dziļu riebuma sajūtu. Mēģināsim mācīt un runāt dzīvu valodu, un līdz ar valodas bagātināšanos arī valsts kļūs dzīvāka un stiprāka. Mēs runājam vienādi, rīkojamies vienādi. Un, kad uznāk kāda lielāka ķibele, nav kas paskatās uz lietām no citas puses un nav kas atrod nepierastu risinājumu.

Nupat Latvijas Avīzē (LA, 2009, 27.05, 3) bija Annas Žīgures raksts ar zīmīgu virsrakstu "Laiks šovasar vairs neies vecās sliedēs". Atceraties, Edvarts Virza 1939.g. rakstīja:
Par velti saule dienu gaismu kliedēs,
Prieks Jāņu naktī neatnāks pat lūgts,
Un rokā savītīs zieds tikko plūkts,
Būs klajums baigs, aiz katra krūma biedēs …

Saņemsimies un palīdzēsim ne tikai mūsu valodai, bet arī cits citam, lai klajums nebūtu baigs un prieks ne šajos, ne citos Jāņos neizpaliktu! Maza cinata gāžot lielu vezumu, jā, jā, gāžot lielu vezumu un latvietis esot sīksts kā cīpstala. Latvietis ir sīksts kā cīpstala! Šo atkārtojot man ļoti gribas, lai jūs tam noticētu, bet vēl vairāk gribas, lai es pati noticētu!

Aicinājums uz latviešu valodas talku
(gada garumā)

Piesārņoti ir ne tikai meži, lauki, fiziskā vide, bet arī mūsu valoda. Valoda jākopj ik dienas, jāpapildina tās krājumi, jādomā, kā labāk to mācīt skolās un augstskolās. Aicinu sūtīt priekšlikumus, kas, kur, kā būtu darāms valodas sakopšanai, jo valoda ir mūsu kopējā garīgā manta, kas tāpat kopējiem spēkiem saglabājama. Šeit daži priekšlikumi, ko piedāvāju apspriešanai un noteikti – papildināšanai:

Izglītībā:
Projektu nedēļās skolās tēmas "Manu vecvecāku valoda", "Mana novada valoda", "Ventiņu valoda", "Dundžiņu valoda", "Latgaliešu valoda".
Augstskolās visās studiju programmās lekciju kursi "Praktiskā latviešu valoda", doktorantiem – "Zinātniskā latviešu valoda", humanitāro specialitāšu studentiem "Latviešu valodas stilistika".
Visdažādāko specialitāšu studentiem piedāvāt semestra, bakalaura, maģistra vai vispārpētniecisku darbu tēmas saistībā ar valodu (piem., "Matemātikas valoda latviski",  "Latviešu valoda tīmeklī",  "Latviešu juridisko terminu valoda", "Jauni vārdi jaunām lietām", "Vecvārdi jaunām lietām", "Jēkaba Janševska valoda", "Andreja Upīša valoda", "Jāņa Veseļa valoda", "Anšlava Eglīša valoda", "Māra Čaklā valoda" u.c.).
Zinātnē:
Izsludināt konkursus par svarīgām latviešu valodas tēmām, tai skaitā:
"Latviešu valodas vārdu krājuma atjaunošana",  "Latviešu senvārdi, apvidvārdi, jaunvārdi", "Izloksnes kā latviešu valodas krājuma atjaunotājas", "Valsts valodas stratēģijas un politikas pārlūkojums", "Latviešu valodas modernizācijas ceļi un iespējas". Meklēt un atrast finansiālu atbalstu latviešu valodas vārdnīcu  sagatavošanai un izdošanai.

Plašsaziņas līdzekļos:
Atvērt valodas sadaļu, kurā lasītāji un speciālisti analizē žurnālistu rakstu un mutvārdu valodu.
Televīzijā un radio – izveidot raidījumus par dzīvo valodu.
Analizēt latviešu lietišķo, zinātnisko valodu.
Atvērt novadu avīzēs valodai veltītu sleju "Valodas bumba".

Valodas sakopšanas talkai jākļūst par pirmo soli mūsu latviešu valodas dzīvībspējas stiprināšanā. Tas nav izdarāms vienā vai trijās dienās, tāpēc tai jābūt talkai viena gada garumā.

Lūdzu Latvijas dienas laikrakstus Rīgā un novados, arī citus periodiskos izdevumus ("Kultūras Forums", "Karogs" u.c.), kā arī citus plašsaziņas līdzekļus (LTV, LNT, LR) talkā, atspoguļojot valodas talkas gaitu un piedaloties tajā. Ceru uz skolu un augstskolu atbalstu, īpaši no septembra, veidojot jauniešu, skolēnu pulciņus, kas veidotu priekšlikumus jauniem vārdiem, jauniem terminiem ko piedāvāt terminoloģijas komisijai apspriešanai.

Piedalīsimies visi, jo tā ir arī mūsu Latvijas valsts nākotnes daļa!

Idejas un līdzdalību lūdzu pieteikt:
[email protected]
[email protected]

(Runa Radošo savienību plēnumā 2009.gada 1.jūnijā)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas