Jānis Ikstens, politologs. Parasti tomēr valdības deklarācija ir kolektīvs darbs un tiek ierakstītas konkrētas lietas. Ja kāds tiek piesaistīts klāt jau pie esošas deklarācijas, tad tas ceturtais partneris neuzņemas nekādu atbildību, tad arī šis partneris darbojas kā statists. Acīmredzot situācija ir izveidojusies šāda, jo Tautas partijas «ierindas biedrs» (Andris Šķēle) būs paudis savu viedokli.
Manuprāt, ir ļoti zīmīgi, ka uzreiz pēc vēlēšanām «ierindas biedrs» ir kļuvis ļoti runīgs un viņam ir parādījies publiski paužams viedoklis par Saeimu, par valdību, par Rīgas domi. Ir jāsaprot tas, ka patiesībā Andris Šķēle ir kļuvis par kaut kādu «runasvīru» Tautas partijai, kas pauž partijas nostāju svarīgos politiskajos jautājumos un, ka ne Aigars Kalvītis, ne Atis Slakteris nav tie, kuros būtu vērts ieklausīties. Pagājušajā nedēļā bija ļoti skaidrs, ka pirmdien Aigars Kalvītis nosauks ceturto koalīcijas partneri, tad piektdien bija Andra Šķēles intervija Latvijas radio, un tagad pēkšņi nekādu šādu sarunu vairs nav.
Otra iespēja ir, ka Tautas partija vienkārši ir niekkalbji, kuri kuļ tukšus salmus, neatbild par saviem vārdiem un nav nekāda pragmatiska partija. Tad tas ir pilnīgi smieklīgi, kā viņi uzvedas. Tā kā šādi domāt par Tautas partiju man vēl negribas, tad mans vienīgais skaidrojums ir tāds, ka ir parādījies «Šķēles faktors.»
Ja reiz Kalvītis kā ceturto partneri nav nosaucis ne Jauno laiku, ne TB/LNNK, kā iepriekš bija solījis, tas nozīme, ka ir vēl kāds cits variants, piemēram Saskaņas centrs.