Viņš gan norādīja, ka rotācija šajā policijas struktūrā jau notiekot pašlaik.
Komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rekomendāciju par ceļu policistu rotāciju no Satiksmes uzraudzības biroja uz citām Valsts policijas struktūrvienībām, Velšs skaidroja, ka plašai rotācijas īstenošanai būtu lieli šķēršļi.
Pārceļot ceļu policistu uz citu struktūrvienību, viņam būtu jāatrod līdzvērtīgs amats un viņš vēl būtu jāapmāca jaunajā amatā, kas prasītu laiku un resursus.
"Tātad ir mums šāds ceļu policists. Ja vēlamies viņu pārceltu uz citurieni, tad mums viņam jāatrod līdzvērtīgs amats. Pārsvarā ceļu policijā ir jaunākie inspektori un jaunākie inspektori, piemēram, mums ir dežūrdaļās. Dežūrdaļā inspektoram ir jāmāk atbildēt pa tālruni, jāmāk pārmeklēt aizturētās personas, jāmāk fiksēt dokumentāciju un informāciju reģistrēt datubāzēs un jāmāk vēl citas lietas. Ja mums tagad rodas aizdomas, ka ceļu policists A ņem kukuļus, tagad mēs viņu rotējam - rotējam šos abus cilvēkus vietām, un neviens nav gatavs darīt savu darbu," klāstīja VP priekšnieks.
Otrkārt, reģionu pārvaldēs policijas dienests ir mazskaitlīgs. Ja policists strādā Ludzā, tad būtu pamatīgas problēmas viņam atrast darbu tajā pašā ceļu policijā šajā Latgales pilsētā, kur viņš nebūs saskarsmē ar autovadītājiem.
Treškārt, ja pieņem lēmumu, ka policists jāpārceļ ārpus viņa līdzšinējās administratīvās teritorijas, piemēram, no Ludzas uz Rīgu, tad pēc likuma viņam jāsedz pārcelšanās izdevumi, jānodrošina dzīvesvieta un jāizmaksā pārcelšanās pabalsts. "Nu skaidrs, ka budžetā mums šādu līdzekļu nav," uzsvēra Velšs.
Ceturtkārt, zinot, kādi ir korupcijas cēloņi, nebūtu garantijas tam, ka policists nenodarbotos ar nelikumībām arī, esot citos amatos. "Kur mums ir garantijas, ka tas darbinieks, kurš tiks rotēts no nekoruptīvas vides, tajā pašā dienā nekļūs arī koruptīvs. Arī citās valstīs tā ir problēma, ka cilvēks, tiekot pārcelts uz citu struktūru, kur ir koruptīvie riski, ātri saprot tos mehānismus un paiet pāris dienu un viņš ir koruptīvs. Savukārt policists, kurš ir korumpants, tiek pārcelts kaut vai uz to pašu dežūrdaļu vai citu vietu, kur ir kāda saskarsme ar cilvēkiem, un arī viņš tur atradīs iespējas, kā nodarboties ar nelikumībām," paskaidroja Velšs.
Tajā pašā laikā, piemēram, Rīgas reģiona pārvaldē jau tiek ieviesta sava veida rotācija par tiem darbiniekiem, par kuriem ir aizdomas, kuras nevar pierādīt operatīvā vai tiesiskā veidā. Šāda rotācija notiek, piemēram, mainot ekipāžu pārus. "Par kuriem ir aizdomas, tos var rotēt un mainīt, un tā jau mēs praksē rīkojamies - tas ir ceļš, kurš jāiet kaut vai, piemēram, ceļu policijas iekšienē. Man gan jāredz, kā KNAB saskata ideju par rotāciju," sacīja VP priekšnieks.
KNAB bez korupcijas risku konstatēšanas izpētījis arī ārvalstu praksi cīņā pret korupciju policijas sistēmā. Piemēram, Kolumbijā un Peru darbā galvenokārt ceļu policijā biežāk tiek pieņemtas sievietes, un rezultāti apliecina, ka saņemto sūdzību skaits par korupcijas gadījumiem ir samazinājies.
Velšs uz šādu Kolumbijas prakses ieviešanu raugās skeptiski, jo Latvijā tomēr administratīvajās tiesībās noteikts vienlīdzības princips un, ja cilvēks vēlas stāties policijas koledžā, tad policija nevarot šķirot pēc dzimuma. "Tā būtu dzimumu diskriminācija vistiešākajā veidā," nobeigumā piebilda Velšs.