Jaunās ES dalībvalstis un cīņa pret korupciju

Šie gadījumi varētu likt domāt par valstīm, kuras darbojas tālu ārpus labas pārvaldes robežām, taču patiesībā tās ir trīs valstis - Slovēnija, Latvija un Rumānija -, kuras uzskata par demokratizācijas paraugiem pēckomunistiskajā Eiropā. Tagad tās ir arī pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalstis. Kaut arī šīs valstis ir pievienojušās elitārajam, uz standartiem balstītajam klubam, tās līdz ar citām jaunajām dalībvalstīm pilnīgi noteikti demonstrē Eiropas Savienības necienīgu attieksmi pret korupciju. Tiešie uzbrukumi neatkarīgām korupcijas apkarošanas institūcijām - iestādēm, kuru uzdevums ir cīnīties pret nelikumīgu iedzīvošanos bagātībā un kukuļošanu, - ir viens rādītājs, kas liecina, ka reformas iet satraucošā virzienā. Būdamas ES kandidātes, šīs valstis izveidoja neatkarīgas korupcijas apkarošanas aģentūras, lai demonstrētu savu uzticību reformām un iegūtu augstas atzīmes uzņemšanai Eiropas Savienībā. Tomēr uz pievienošanās līgumiem tikko bija nožuvusi tinte, kad politiķi sāka ierobežot pēc Eiropas Savienības ieteikuma izveidoto respektējamo pretkorupcijas iestāžu pilnvaras. Slovēnijā Drago Kosa vadītā Korupcijas novēršanas komisija kļuvusi par mērķi ilgstošiem centieniem to slēgt. Tas notiek, neraugoties uz to, ka Drago Koss ir Eiropas Padomes galvenās pretkorupcijas programmas - Valstu grupa pret korupciju (GRECO) - prezidents. Rumānijā pagājušajā gadā ļoti cienītā tieslietu ministre Monika Makoveja, kura uzņēmās vadīt cīņu pret valstī iesīkstējušo korupciju, tika padzīta no amata bezprecedenta neuzticības balsojumā pret konkrētu kabineta locekli. Neticami, bet Monikas Makovejas pretinieki lietā pret viņu izmantoja likumus, kuri iepriekšējos divos gados bija pieņemti pēc neatlaidīgas ES prasības. Latvijā bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis mēģināja padzīt šīs valsts augstu vērtētā korupcijas apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu. Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pagājušā gada oktobrī un novembrī izgāja ielās, lai apliecinātu atbalstu Aleksejam Loskutovam, kurš citu plašu rezonansi ieguvušu lietu vidū bija sācis izmeklēt iespējamos pārkāpumus Aigara Kalvīša Tautas partijas kampaņas finansēšanā. Tā tas nebija paredzēts. Tika uzskatīts, ka ES vilinājums - gan pievienošanās process, gan dalībvalsts statusa iegūšana - palīdzēs ievadīt šīs valstis stabilā, pozitīvā reformu trajektorijā. Tas nav noticis attiecībā uz korupciju, kas saskaņā ar Freedom House ikgadējo reģiona demokrātiskās attīstības analīzi Nations in Transit joprojām ir vienīgā vājā darbības joma faktiski visām jaunajām dalībvalstīm. Problēmas cēlonis lielā mērā ir tas, ka pretkorupcijas ētoss un to atbalstošās institūcijas nav laidušas dziļas saknes jaunajās ES dalībvalstīs, kurās politiskā elite tiecas uzskatīt politiku vienkārši par legālu veidu, kā piesavināties labumus. Sabiedrības naudas, arī lielu ES līdzekļu summu nevienlīdzīga sadale ir grūti likvidējama problēma daudzās šajās valstīs. Savukārt ES līdz šim maigi reaģējusi uz izaicinājumu, ko rada dažu tās visjaunāko dalībvalstu izturēšanās. Taču korupcijas noturīgums šajās valstīs nostāda Eiropas Komisiju grūtā situācijā un liek tai rīkoties. Problēma ir pietiekami nozīmīga, lai ES apsvērtu iespēju izmantot tā dēvētos drošības mehānismus - pēdējo līdzekli, kas tiek iedarbināts, lai novērstu vai labotu konkrētus draudus ES funkcionēšanai, - kuri iekļauti Rumānijas un Bulgārijas iestāšanās līgumos. Martā Eiropas Komisija reaģēja uz nopietnām apsūdzībām krāpšanā un korupcijā, iesaldēdama aptuveni 100 miljonus eiro no Bulgārijai paredzētajām subsīdijām infrastruktūrai. Ņemot vērā, ka plaši izplatītā korupcija grauj iekšējo tirgu, Eiropas Savienībai jāizmanto drošības mehānisms vai jebkurš cits tās rīcībā esošais juridiskais līdzeklis, lai apturētu korupcijas uzplūdus. Ja ES dāsnais finansējums, teiksim, lauksaimniecībai tiktu aizturēts, varbūt lauksaimniecības ministrs labi padomātu, pirms pieņemtu kukuli? Rumānijas bijušais lauksaimniecības ministrs Dečebals Trajans Remess atkāpās no amata pagājušā gada oktobrī pēc tam, kad nāca atklātībā videoieraksts, kurā viņš it kā saņem nelikumīgu 15 000 eiro maksājumu. Tomēr kopš tā laika valsts politiķi veltījuši vairāk enerģijas, lai noskaidrotu, kurš vainojams videoinformācijas noplūdē, nevis lai līdz galam izdibinātu šo valdības līmeņa kukuļošanas lietu. Šādos apstākļos neviens nedomāja, ka īstenot noturīgas reformas un izskaust korupciju būs viegli. Taču likmes Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi augstas. Pie varas esošie potenciālajās ES valstīs Rietumbalkānos un Ukrainā, kur korupcija joprojām ir kupli sazēlusi, rūpīgi vēro šos signālus. Lai nodrošinātu paplašināšanas procesa ticamību gan pašreizējās dalībvalstīs, gan tajās, kuras cer pievienoties, Eiropas Savienībai ievērojami jāpalielina atbalsts labai pārvaldei jaunajās dalībvalstīs. Taču pagaidām postkomunistiskā politiskā elite jaunajās ES valstīs, šķiet, ir vairāk ieinteresēta ķerties klāt korupcijas apkarotājiem, nevis pašai korupcijai.u *Alina Mundžu-Pipidi ir Hertija Pārvaldes skolas demokrātisko pētījumu profesore Berlīnē. Kristofers Vokers ir Freedom House pētījumu direktors