Saeima ceturtdien izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē.
Kā norāda "Progresīvie", Rīgas iedzīvotāji pēdējos gados esot kļuvuši par "pieaugušo gāzes cenu ķīlniekiem, par siltumu maksājot arvien vairāk". Kā skaidro partijā, to nosakot Rīgas siltumapgādes atkarība no viena siltuma ražotāja, kurš izmantojot visdārgākās izejvielas un pārdod siltumu par visdārgākajām cenām, proti, AS "Latvenergo". "Šī ir gadiem veidota nacionālās enerģētikas politikas kļūda, ieguldot lielus līdzekļus dabasgāzes tehnoloģijās," uzskata "Progresīvie".
Tāpēc šī brīža uzdevumi cenu samazināšanai ir gan noteikt tarifu griestus lētākā siltuma ražotājiem, kuri izmanto biomasu, gan vienlaikus nodrošināt, ka dārgākā dabasgāzes siltuma proporcija arī turpmāk samazinās un tiek arvien straujāk aizvietota ar siltumu, kas iegūts no lētāka kurināmā, skaidro politiskais spēks.
"Progresīvie" uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide neattaisno tās organizēšanai nepieciešamās papildu izmaksas, jo pēc būtības dublēs darbu, kas var tikt veikts jau esošajās Saeimas komisijās un apakškomisijās bez papildu tēriņiem. "Šīs komisijas izveide būtībā ir acīmredzams atsevišķu opozīcijas politiķu mēģinājums iegūt nodokļu maksātāju apmaksātu priekšvēlēšanu platformu," pauž politiskais spēks.
Reizē, kā norāda partijā, tā kā vairākums Saeimas deputātu tomēr ir lēmuši par šādu darba formātu, "Progresīvie" arī tajā pārstāvēšot rīdzinieku intereses - gan saistībā ar zemākiem tarifiem, gan ar siltumapgādes drošības, kā arī nacionālajām energoneatkarības interesēm.
Kā vēstīts, parlamentārieši ceturtdien ievēlēja locekļus darbam Rīgas siltumapgādes sadārdzinājuma parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Partija "Stabilitātei" komisijas darbam deleģējusi Amilu Saļimovu, "Jaunās vienotības" Saeimas frakcija komisijas darbam virzījusi Uģi Rotbergu, bet "Progresīvie" izvirzījuši deputātu Edmundu Cepurīti.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija darbam komisijā deleģējusi Valdi Maslovski, "Apvienotais saraksts" - Andri Kulbergu, partija "Latvija pirmajā vietā" izvirzījusi Kristapu Krištopanu, bet Nacionālā apvienība deleģējusi Jurģi Klotiņu.
Iepriekš Kulbergs aģentūrai LETA norādīja, ka viņš kā komisijas izveides iniciators esot gatavs arī uzņemties tās vadību.
Iepriekš Kulbergs vadīja dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
LETA jau ziņoja, ka par komisijas izveidi nobalsoja visi 92 tobrīd klātesošie Saeimas deputāti. Paredzēts, ka izmeklēšanas komisija darbosies sešus mēnešus.
Iniciatīvu izveidot komisiju bija parakstījuši 37 opozīcijas deputāti un koalīcijas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības Juris Jakovins. Jakovins vēlāk savu parakstu atsauca.
Saeimas Prezidijs un Frakciju padome nolēmusi, ka parlamenta frakcijas kandidātus darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā par centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem Rīgā varēs izvirzīt līdz 14. novembrim.
Tāpat vēstīts, ka deputāti norādījuši uz iespējamām problēmām, kas saistītas ar AS "Latvenergo" termoelektrocentrāļu (TEC) darbību un AS "Rīgas siltums" pārvaldību, paužot viedokli, ka sabiedrības ieguldījumi šajās struktūrās nav devuši gaidīto efektivitāti un ilgtspēju.
Viens no galvenajiem pārmetumiem ir par praksēm, kur TEC saražotā siltumenerģija tiek izvadīta atmosfērā, nevis izmantota centralizētajā siltumapgādē, kamēr no privātiem komersantiem tiek iepirkta dārgāka siltumenerģija. "Tas ne tikai rada liekus izdevumus, bet arī dubultu vides piesārņojumu, pārkāpjot gan nacionālos, gan Eiropas Savienības normatīvos aktus," uzskata komisijas veidotāji. Deputāti pauž bažas par nesaimniecisku rīcību, iespējamu sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu un nepietiekamu pārvaldību enerģētikas sektorā.
Lēmums par izmeklēšanas komisijas izveidot paredz, ka tai sešu mēnešu laikā jāizvērtē virkne jautājumu, tostarp siltumenerģijas iepirkumu efektivitāte, atlikumsiltuma izmantošana, vides ietekme, valsts atbalsta pamatotība, pārvaldības kvalitāte, kā arī valdes un padomes locekļu atlases procedūras AS "Rīgas siltums" un AS "Latvenergo".
Komisijai būs jānoskaidro, vai pastāv sistemātiskas nepilnības, kas veicina sadārdzinājumu un apdraud enerģētisko drošību nākotnē, teikts lēmumā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi.
Jau ziņots, ka šovasar tika kritizēti "Rīgas siltuma" plāni rudenī celt siltuma tarifus.
Sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Taču pēc tarifa pārvērtēšanas "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1. oktobra pieauga par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par MWh.
Lai nodrošinātu caurspīdīgu un ekonomiski pamatotu siltumenerģijas cenu Rīgas iedzīvotājiem, "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcija sagatavojusi Enerģētikas likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest regulētu tarifu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā.
Likumprojekts tapis, reaģējot uz situāciju Rīgas siltumenerģijas tirgū, kur atsevišķos periodos, kad nav konkurences, siltumenerģijas cenas ir būtiski paaugstinājušās, ļaujot atsevišķiem uzņēmumiem gūt lielu peļņu.
Jaunais regulējums noteiks, ka neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs, kas pārdod vairāk nekā divu miljonu megavatstundu siltumenerģiju lielam siltumapgādes sistēmas operatoram, piemēram, AS "Rīgas siltums", nedrīkstēs pārdot to par cenu, kas pārsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikto tarifu.
Ja līdz 2026. gada 31. augustam uzņēmumam nebūs noteikts tarifs, tas zaudēs tiesības piedalīties siltumenerģijas iepirkumos, līdz tarifs tiks apstiprināts. Tarifu izstrādi un apstiprināšanu nodrošinās SPRK.
2024. gadā neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju, kas piegādā enerģiju AS "Rīgas siltums", peļņas rādītāji sasniedza ievērojamus līmeņus - vairākiem uzņēmumiem rentabilitāte pārsniedza 15%, atsevišķiem ražotājiem sasniedzot gandrīz 30%, skaidroja frakcijā.