Kredītu Hipotēku bankā ir saņēmis gan Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, gan premjerministra Valda Dombrovska sievas firma. I. Rimšēviča ieņēmumu deklarācija liecina par spriedzi kredīta atgriešanā, kura maksājums pagājušajā gadā pārsniedz nacionālās bankas vadītāja algu, kādēļ kredīta dzēšanā, iespējams, novirzīta apdrošināšanas atlīdzībai uzkrātā nauda.
Dombrovsku ģimenes uzņēmums ir parādā valsts bankai vairāk nekā miljonu latu, kredīta atgriešanas iespējas ir apšaubāmas, ņemot vērā, ka miljons ieguldīts ne jau ražošanā, bet pārsprāgušajā nekustamo īpašumu burbulī. Premjers izvairās runāt par ģimenes biznesu, apgalvojot, ka tas ir sievas bizness. Dombrovska klusēšana situācijā, kādā pašlaik atrodas valsts komercbanka, ļauj uzdot vissmagāko jautājumu, - vai iespējams, ka premjera sievas firmas kredīts tiks atstāts bankas «slikto» kredītu pusē, kur tas tiks norakstīts, vai pieņemts lēmums par procentu maksājuma atlikšanu. Kamēr citas bankas atsakās no nekustamā īpašuma biznesa, valsts bankas «meitā» pagājušā gada beigās ir izveidots slēgts nekustamā īpašuma fonds, kas rada bažas, ka tur var nonākt arī politiskās elites pārstāvju «sliktie» kredīti.
Premjers šobrīd atrodas smagā interešu konflikta stāvoklī un viņam īsti nav tiesību piedalīties nekādu lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz Hipotēku banku. Savukārt valdībai drīzumā ir jāpieņem lēmums par detalizēta bankas pārveides plāna apstiprināšanu.
Zīmīgi, ka valsts bankas pārveides procesa īstenošanai ir piesaistīts konsultants SEB Enskilda, kas pārstāv zviedru SEB bankas finanšu grupu, kurā ilgus gadus darbojās tagadējais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. Lēmums par SEB Enskilda pieaicināšanu gan pieņemts laikā, kad A. Vilks vēl bija tikai V. Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos, bet interesants ir zviedru konsultanta pieaicināšanas brīdis - mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām.
Bankas finanšu pārskats vairākus gadus pēc kārtas liecina par milzīgiem zaudējumiem. 2010. gadā vien bankas zaudējumi bija 67,9 miljoni latu, tikai nedaudz mazāki tie bijuši divos iepriekšējos gados. Pēc laikraksta Dienas Bizness aprēķiniem, krīzes gadu bankas zaudējumi par 96 miljoniem latu pārsniedz bankas gūtu peļņu laikā no 2001. līdz 2008. gadam. Visdrīzāk šos zaudējumus segsim mēs - nodokļu maksātāji, bet cēlušies tie «politisko» kredītu dēļ, kurus vajadzētu izmeklēt.