Taču partiju līderi uzsvēra, ka spekulācijas medijos par to, kas varētu būt nākamie ministri, esot pāragras, jo nav zināms koalīcijas sastāvs un apvienību iekšienē vēl nav par to lemts.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL), ja tiks aicināts veidot valdību, vēlētos, lai deputāti par uzticību tai balsotu jau pirmajā 10. Saeimas sēdē 2. novembrī. ZZS un Visu Latvijai! -TB/LNNK vadītāji uzsvēruši, ka virzīs ministru amatiem cilvēkus, kuri ir guvuši uzticību Saeimas vēlēšanās.
Ja Jaunais laiks būs premjera partija, tā vēlētos izvirzīt savu pārstāvi arī finanšu ministra amatam, kas vairs nebūtu Einars Repše, kurš ir nolēmis aiziet no politikas, informēja JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. JL labprāt arī turpmāk vadītu Ekonomikas un Iekšlietu ministrijas.
Taču Vienotības frakcijā lielākā pārstāvniecība tagad ir Pilsoniskajai savienībai, kas ieguvusi 16 mandātus no 33. Tā arī vēlētos uzņemties atbildību par kādu no ekonomiskā bloka jomām un, iespējams, arī vadīt Ārlietu ministriju. Taču šajā amatā, visticamāk, nebūs bijušā ārlietu ministra Arta Pabrika, bet gan kāds cits, liecina neoficiāla informācija.
Lietussargu grupas līdere Sarmīte Ēlerte gan Dienai apliecināja, ka pati vēlas strādāt parlamentā un nepretendē būt valdībā. ZZS savukārt ir vēlme arī turpmāk vadīt Zemkopības un Vides ministrijas, sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš nekomentēja minējumus, ka zemsaviešus varētu interesēt Satiksmes ministrija (SM), par kuru arī varētu būt liela cīņa.
SM, visticamāk, vairs nevadīs tēvzemieši. VL!-TB/LNNK darbam valdībā vēlētos virzīt Einaru Cilinski, kuru redz vides ministra amatā, kā arī Gaidi Bērziņu, kurš varētu kandidēt nevis uz Tieslietu, bet citas ministrijas vadību. Kopš pavasara valdība strādā bez tieslietu ministra, jo partijas nespēja vienoties par ZZS pieņemamu kandidātu. Runas, ka ZZS joprojām ir ieinteresēta redzēt šīs ministrijas vadībā savu cilvēku, nav rimušas, bet A. Brigmanis neredz pamata to komentēt.