Mēs esam ļoti labi profesionāli sagatavoti šim darbam, lai gan tikai tagad sāksim sertificēt energoauditorus. Par šo tēmu aizstāvētas vairākas disertācijas, Rīgas Tehniskajā universitātē top inženierzinātņu bakalauri un maģistri, ir vairāki desmiti energoauditoru un uzņēmumu, kopš 2000.gada siltināti vairāki desmiti ēku. Nesen beidzies būvniecības bums, kura ieguvums ir pieredze un zināšanas — visām dzīvojamām ēkām, kas nodotas ekspluatācijā pēc 2003.gada 1.janvāra, jāatbilst Latvijas Republikas būvnormatīvam 002—01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika.
Mums beidzot jādara šis darbs. Pat tad, ja katrā daudzdzīvokļu mājā energoefektivitāti uzlabos tikai daļēji un sezonā ietaupīs 35%, nevis ideāli 50% siltuma patēriņa, tas būs 50—70 kilovatstundas (kWh) vienam dzīvokļa apsildāmās platības kvadrātmetram (kv.m) gadā. Rīgā energoefektivitāte jāceļ ēkām 10 miljonu kv.m platībā, tas nozīmē vienā apkures sezonā ietaupīt 500—700 miljonus kWh, kas naudā ir 30 miljoni no dzīvokļu īpašnieku maciņiem neizripojušu latu.
Mums ļoti vajadzīgs šis darbs. Katram, kas reiz izskatījis būvdarbu tāmes, redzams, ka celtniecība katru mēnesi ienes valstij dažādos nodokļos vismaz 30% kopējo izmaksu. Katru mēnesi būvnieki saņem algu un ar to arī silda ekonomiku.
Māju energoefektivitātes celšanai ir trīs šķēršļi. Pirmais ir dzīvokļu īpašnieku sliktās zināšanas par mājokļa tehnisko uzbūvi, energoefektivitāti, savām tiesībām un pienākumiem, arī atbildību par mājas pārvaldīšanu un lēmumu pieņemšanu tās uzturēšanai. Otrs šķērslis ir dzīvokļu īpašnieku maksātnespēja — viņu sapulcēs teju vai nedrīkst pieminēt vārdu kredīts. Trešais šķērslis ir sabiedrības neuzticēšanās visam, kas saistīts ar būvniecību, zemā būvdarbu kvalitāte un neadekvātās izmaksas. Šo apstākļu vieglākās sekas — dzīvokļu īpašnieki šogad nepieņems lēmumu, bet nogaidīs, lai vērtētu citur sākto renovāciju. Smagākās sekas — viņi noraidīs jebkuru ierosinājumu uzlabot mājas energoefektivitāti.
Lai to pārvarētu, jāsāk ar dzīvokļu īpašnieku maksātspējas un mājas siltināšanas izmaksu vērtējumu. 2008./2009.gada sezonā maksa par apkuri tipveida paneļu mājās vienam dzīvoklim ir LVL 1—2/kv.m mēnesī jeb LVL 6—12/kv.m gadā. Tas nozīmē, ka siltināšanas sniegtais 35% siltumenerģijas ietaupījums maksu par apkuri samazinās par LVL 0,25/kv.m mēnesī jeb LVL 3/kv.m gadā. Ar šo summu var segt LVL 30/kv.m aizņēmumu mājas renovācijai, ja procentu likme ir 5% gadā un termiņš — 20 gadi. Jāuzsver, ka maksājuma lielumu nosaka paši dzīvokļu īpašnieki, aizdevuma nosacījumus — tirgus vai valsts, ja tā vada siltināšanas programmu.
Ko var izdarīt ar piemērā minēto aizdevumu? Mājai ar kopējo apsildāmo platību 5000 kv.m, kā tas ir 1950.—1993.gadā celtajās 119.sērijas paneļēkās, renovācijai var piešķirt LVL 110—150 tūkstošu aizdevumu. Ja pieskaita dotāciju LVL 100 000, iegūst kopsummu LVL 210—250 tūkstoši jeb LVL 42—50/kv.m. Ārsienu siltināšana šogad varētu izmaksāt LVL 20—25/kv.m.
Aizdevuma atmaksa 50 kv.m dzīvoklim būtu LVL 12,5 mēnesī jeb LVL 0,25/kv.m, un maksa par apkuri u.c. pakalpojumiem pārsniedz LVL 100, kas ir liels slogs mazturīgajiem un pensionāriem. Aptuveni par LVL 12/kv.m mēnesī saruks apkures rēķins. Vismazāk intereses iesaistīties energoefektivitātes programmā būs vientuļajiem pensionāriem, taču te var izmantot speciālu pašvaldību programmu — atpirkt dzīvokļus ar garantētu tā paša mājokļa mūža īri.
Dzīvokļu īpašnieku zināšanu un iemaņu trūkumu pieņemt lēmumus par mājas apsaimniekošanu var novērst vingrināšanās aprēķinos par kredīta atmaksas grafiku, būvprojektu un tāmju analīze valsts un sabiedrisko organizāciju interneta vietnēs. Turklāt šajā procesā mēs iepazīsimies ar kaimiņiem, un radīsies arī citas idejas mājas labiekārtošanai.
Ideāli būtu, ja valsts energoefektivitātes programmas laikā tiktu sakārtoti mājokļu normatīvie akti, pieņemot likumus par dzīvojamo māju pārvaldīšanu un dzīvokļa īpašumu jaunā redakcijā. Daudzdzīvokļu mājas apsaimniekojam gandrīz 20 gadus, bet Ministru kabineta noteikumi Nr.1014 par dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanu tika pieņemti tikai 2008.gada 9.decembrī!. Tomēr arī tas labi, ka, sākot strādāt māju pārvaldīšanas tirgum, ir skaidrība par pakalpojuma saturu.
Zinot normatīvo aktu trūkumu nozarē, 2007.gadā dibinājām Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienību (LDzĪS). Tūlīt LDzĪS iesniedza Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai priekšlikumu gatavot vienlaikus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu, un bija gatava piedalīties šajā darbā. Atbildes vēstulē saņēmām pateicību, ka interesējamies par šiem jautājumiem... Rezultāti tagad redzami — mums nav normatīvo aktu, un kaut ko var panākt tikai personīgās sarunās ar ierēdņiem. Minētie 16 miljoni struktūrfondu līdzekļu iepriekš bija paredzēti māju siltināšanai kā aizdevums ar zemiem procentiem. Tas, ka tagad tos varēs saņemt kā dotāciju, ir ļoti liels sasniegums arī tad, ja naudas pietiks tikai 160 mājām. Ceru, ka ierēdņu uzskatu maiņu veicinājušas vētrainās diskusijas Mājokļu attīstības konsultatīvajā padomē.
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras seminārā 13.martā skanēja šausmu stāsti par būvdarbu kvalitāti jau renovētās mājās, aizēnojot projektus, kur nekas nelobās, nedeg, un siltuma ekonomija pārsniedz 20%. Lai novērstu slikto gadījumu atkārtošanos, Vispārīgo būvnoteikumu 164.punktā jānoteic, ka galvenais būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem novērš defektus, kas atklāti pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, turklāt termiņā, kas nav īsāks par 5 gadiem līdzšinējo 2 gadu vietā. Jāizstrādā stingri noteikumi par profesionālo būvprakses sertifikātu anulēšanu būvdarbu vadītājiem un būvuzraugiem, ja viņi atkārtoti pieļauj būtiskus būvnormatīvu pārkāpumus un nesaskaņotas projekta izmaiņas. Jāizveido publisks reģistrs, kurā redzams katra objekta būvdarbu vadītājs un būvuzraugs.
Gan siltināšanas darbi, gan māju tipi nozares nevalstisko organizāciju profesionāļiem ir zināmi. Arhitekti, celtnieki un būvinženieri var sagatavot veicamo būvdarbu tipveida tehnoloģiskās shēmas, paraugtāmes un padarīt tās brīvi pieejamas. Atliks tik vien kā piesaistīt projekta dokumentāciju katrai ēkai. Ja tas notiks, varbūt mainīsies arī būvniecības profesionāļu attieksme, un nevajadzēs kā varoņdarbu aprakstīt gadījumu, kad siltināmās mājas vecākā — kundze gados, pati pieskatījusi būvniekus, tāpēc rezultāts ir labs.
Nekādi labie padomi un nodomi nelīdzēs, ja energoefektivitātes programmu neuztversim kā savu māju sakārtošanu. Parādīsim pasaulei, sev un saviem bērniem, ka varam darīt darbu pēc būtības un sāksim kā vecajā parunā — ar savu durvju priekšu!