Kad «mazliet vēlāk» var būt daudz par vēlu

Veselības ministrija (VM) ne tikai atsakās no leikēmijas slimnieku dzīvību apdraudošās kvotu sistēmas, bet plāno šādu sistēmu saglabāt arī turpmāk. Lai gan vairākas valsts institūcijas, to skaitā Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ir norādījušas uz nepilnībām normatīvajos aktos, VM arī nākamajos gados zāļu kompensācijas sistēmā plāno saglabāt ierobežotu pacientu skaitu, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus apmaksātu valsts. Tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, kādi arī ir leikēmijas slimnieku situācijā. Pašlaik lielākā daļa leikēmijas slimnieku nevar saņemt pat tās zāles, kuras ir iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, nemaz nerunājot par tiem slimniekiem, kuriem ir šī pati diagnoze, taču nepieciešama ārstēšana ar vēl dārgākām zālēm! Kompensējamo zāļu C sarakstā iekļauj tās zāles, kuru izmaksas viena pacienta ārstēšanai gadā ir lielākas par Ls 3000, leikēmijas gadījumā šī summa ir Ls 25 000, kas būtu grūti sedzama cilvēkam ar augstiem ienākumiem, taču neiespējama slimniekam ar vidējiem un zemiem ienākumiem. Pašreizējā kvotu sistēma paredz, ka slimnieku dzīvības uzturēšanai nepieciešamie medikamenti tiek apmaksāti noteiktam nelielam cilvēku skaitam gadā, nevis visiem, kam tie nepieciešami. Eiropas Parlamenta informācija liecina — Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vēl saglabājusies šāda pazemojoša kvotu sistēma. Vēstulē biedrībai VM norāda, ka tā ir "izstrādājusi zāļu kompensācijas sistēmas attīstības koncepcijas 2009.—2013.gadam projektu, kas paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu onkoloģisko pacientu, tajā skaitā leikēmijas slimnieku, ārstēšanai un medikamenta Glivec (pašreiz efektīvākais un optimālākais medikaments leikēmijas ārstēšanai – I.J.) saņēmēju skaita palielināšanos par 10 pacientiem katru gadu". Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā valsts šo medikamentu apmaksā 38 slimniekiem, taču pavisam ir aptuveni 250 leikēmijas slimnieku, kam tas būtu nepieciešams, vēlos uzsvērt, ka ministrijas solītais (turklāt iespējamais!) zāļu apmaksas palielinājums joprojām pakļaus briesmām ļoti daudzu cilvēku dzīvības. Šāda apkaunojoša un cilvēku dzīvību apdraudoša kvotu sistēma ir tikai Latvijā un citās mazattīstītās pasaules valstīs. Ja vēlamies sevi dēvēt par demokrātisku, attīstītu valsti, kas rūpējas par saviem pilsoņiem, ir pienācis pēdējais laiks risināt problēmas pašā sistēmā. Ir nepieņemama situācija, kad VM pacientam norāda, ka "par 25 618 latiem iespējams nodrošināt vismaz 180 pacientu ārstēšanu". Katra dzīvība, katrs cilvēks ir vērtība — ne tikai radiem un draugiem, bet arī valstij. Nepietiek ar valsts iestāžu atrunāšanos, ka viņi darbojas pēc izstrādātajiem noteikumiem un aktiem, — Veselības ministrija un Zāļu cenu valsts aģentūra (ZCVA) ir tās iestādes, kuru rokās ir šos noteikumus mainīt. Lai VM un ZCVA pārstāvji ieskatās acīs slimniekam un tad pasaka, ka par viņa dzīvības uzturēšanai nepieciešamo summu viņi labāk ārstēs citus! Gan sarakstē ar Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrību un biedriem, gan pašreiz sāktajā tiesas procesā VM nemitīgi cenšas pretnostatīt pacientu pret pacientu. Šādai situācijai valstī nebūtu jābūt. Lielākās problēmas redzamas veselības budžetā, kas ir tikai 3,7% no iekšzemes kopprodukta, lai gan vidēji Eiropas Savienībā šis rādītājs ir 8,6%, pat Krievijā tas pārsniedz 6%. Latvijā jau vairākus gadus veselības aprūpes budžets netiek palielināts, un neizskatās, ka tas varētu tikt palielināts šogad. Tādēļ arī rodas šādas situācijas, kad ministrija cenšas nostatīt pacientu pret pacientu — gandrīz liekot pašiem izstrīdēties, kurš dzīvos un kurš mirs. Pašlaik leikēmijas slimniekam atliek vienīgi ciniski nogaidīt, līdz kādam citam medikamenti vairs nebūs nepieciešami vai arī cerēt, ka līdzekļi zālēm tiks atrasti pēc pāris nedēļām vai mēnešiem! Leikēmija ir slimība, kur "mazliet vēlāk" var būt daudz par vēlu. Diemžēl no institūcijām dzirdam vien aizbildinājumu, ka ar šo apmaksas sistēmu viss ir kārtībā, ka zāles visiem pietiek un "šobrīd rindu nav". Tomēr no biedrības biedriem un citiem slimniekiem zinām, ka ārsti neizraksta zāles vai nesniedz konsīlija atzinumu, ka zāles ir nepieciešamas. Vai no tā mums secināt, ka arī ārsti ir iebiedēti un viņiem "palūgts" vairāk slimniekus, kā paredz kvota, pēc zālēm nesūtīt, lai nebūtu rindas? Arī ārsti šajā gadījumā ir neapskaužamā situācijā. Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība, leikēmijas slimnieki, viņu radi un draugi atkārtoti vēršas gan pie LR tiesībsarga, gan VM un ZCVA ar aicinājumu steidzami novērst apkaunojošo situāciju. Mēs paļaujamies uz to, ka esam tiesiska, demokrātiska valsts, kur katram indivīdam ir nozīme, un valsts izjūt pienākumu saviem pilsoņiem palīdzēt situācijā, kad cilvēks cīnās par savu dzīvību.