"Jautājums ir, ar kādu mērķi partiju veido. Ja ir doma ielauzties politiskajā spektrā un kaut ko izcīnīt, tad tas ir garām," tagad Dienai saka R.Krūmiņš. Latvijas politiskās sistēmas sadrumstalotība turpinās. Tam apstiprinājums ir arī partijas Jaunlatvija dibināšana šodien Nacionālajā teātrī. Tās iniciatīvas grupas viens no līderiem ir bijušais Jaunā laika biedrs Didzis Šmits, bet atbalstu partijas tapšanai izteicis bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
R.Krūmiņš atzīst, ka Latvijas Kalves (LK) mērķis togad bijis mazināt LSDSP ietekmi, kas arī daļēji izdevies, jo sociāldemokrātu pārstāvniecība pašvaldībā sarukusi. Viņš apzinājies, ka, pastāvot 5% barjerai, LK nav lielu izredžu iekļūt domē, un pieļauj, ka arī tagad ir politiskie spēki, kas attīstot to pašu tehnoloģiju. Savulaik vairākas organizācijas ir veidotas kā pretspēks kādam citam politiskajam spēkam, lai mazinātu tā ietekmi. Tāda bija arī Socāldemokrātu savienība, ko izveidoja no LSDSP aizgājusī biedru daļa. Partiju dibināšanu noteikušas arī līderu ambīcijas, kuru dēļ tās sašķēlušās.
Lūgts vērtēt jaunu partiju izredzes, sabiedrības domas pētījumu firmas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš Dienai atzina, ka ar katru gadu tās samazinās. Jauniem spēkiem daudz grūtāk būs gūt tādus panākumus, kādi bija iespējami pirms desmit gadiem, jo pasaule mainoties un palielinās interneta vides lietotāju skaits. Tāpēc ar lielbudžeta reklāmas kampaņām vairs nevar palielināt atbalstu. "Viņi vairs nespēs sevi pārdot kā baltus un pūkainus, ja internets ir pilns ar negatīvu informāciju. Pirms desmit gadiem tā nebija," teica A.Kaktiņš, norādot, ka negatīvus komentārus jau šonedēļ varēja lasīt arī D.Šmita pieteikto partiju.
A.Kaktiņš jaunu partiju dibināšanas kāri saista ar latviešu mentalitāti — nācijas vērtību orientācijā esot iekodēts kaut kas tāds, kas apgrūtinot spēju iet uz kompromisiem un savstarpējo uzticēšanos. Uz jautājumu, vai iespējama partijas veidošana ar mērķi mazināt kādas citas ietekmi, sociologs pieļāva: "Ir pamats domāt, ka dažas partijas tiek veidotas ar aprēķinu nodarīt kaitējumu kādai citai partijai." Viņaprāt, jaunu politisko organizāciju dibināšanā iesaistās arī cilvēki, kam nav bijusi veiksmīga iepriekšējā karjera.
Pirms nedaudz vairāk kā četriem gadiem dibinātās LK līderis R.Krūmiņš ir bijušais Augstākās padomes deputāts, bet toreiz daudz būtiskāks bija tas, ka — kā bijušais Rīgas domes finanšu departamenta direktors, kuru toreizējais mērs Gundars Bojārs (toreiz LSDSP) bija atstādinājis uz dienesta izmeklēšanas laiku no amata, viņš bija vērsies pie pašvaldību ministra ar aicinājumu izvērtēt domes vadības darbu. Par LK Rīgas domes vēlēšanās nobalsoja 1154 vēlētāji, tāpēc nevar runāt par balsotāju pārvilināšanu no LSDSP, kuru atbalstīja 19 388 pilsoņi. Taču LK reklāmas kampaņa pret LSDSP varēja kaitēt tās prestižam un mudināt vēlētājus izdarīt citu izvēli. Pirms 9.Saeimas vēlēšanām kā jauns spēks bijušā Jaunā laika biedra Māra Gulbja vadībā tika pieteikti Jaunie demokrāti, kas varēja iespaidot Jaunā laika izredzes. Par JD vēlēšanās nobalsoja 11 505 vēlētāji jeb 1,3%. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka neviena jauna partija vairs negūst tādu atbalstu kā 1998.gadā Andra Šķēles dibinātā Tautas partija vai 2002.gadā Einara Repšes vadībā izveidotais JL. Pērnā gada jaundibinātie politiskie spēki tādu uzrāvienu nav spējuši gūt. Par Pilsonisko savienību Latvijas faktu martā veiktajā aptaujā bija gatavi balsot 2,1% pilsoņu, par Sabiedrību citai politikai — 3,4%.