"Latvijai jāturpina visos politikas līmeņos aktīvi skaidrot savu argumentāciju, lai panāktu lielāku lauksaimniecības un kohēzijas politikas finansējumu," skaidroja komisijas priekšsēdētāja.
ES daudzgadu budžeta izstrāde 2014.-2020.gadam bija arī viens no būtiskākajiem Saeimas Eiropas lietu komisijas darbakārtības jautājumiem aizvadītajā rudens sesijā.
"Optimistiski raugoties, sarunas varētu noslēgties 2012.gada beigās, tomēr ļoti iespējams, ka tās ieilgs arī līdz 2013.gada pirmajai pusei. Tādēļ svarīgi Latvijai turpināt aktīvi aizstāvēt savu viedokli, noturot iesākto dinamiku visa šī pusotra gada laikā. Tas palielina mūsu izredzes uz pozitīvu risinājumu," teica Z.Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka "ES lauksaimniecības un kohēzijas politikas finansējums ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomikas un īpaši reģionu attīstībai. Tieši mērķtiecīgas ES fondu investīcijas reģionos var radīt jaunas darba vietas un mazināt mūsu lauku teritoriju depopulāciju."
Komisijas priekšsēdētāja atzīmēja, ka būtiski Latvijas nostāju argumentēti un koordinēti aizstāvēt dažādos līmeņos. Pirmkārt, valdības līmenī, piedaloties dažādās ES ministru padomēs. Otrkārt, parlamentārajā līmenī, jo pēc Lisabonas līguma izmaiņām dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam ir lielāka loma lēmumu pieņemšanas procesā. Visbeidzot, tiešos divpusējos kontaktos ar dalībvalstu amatpersonām – tiekoties ar šo valstu ministriem, vēstniekiem un parlamentāriešiem, pauda komisijas priekšsēdētāja.
Arī Saeimas delegācija decembra sākumā viesojās Briselē, kur tikās ar ES Budžeta komisāru Janušu Levandovski un ES Reģionālo jautājumu komisāru Johanesu Hānu, Eiropas Parlamenta deputātiem un citām augstām ES amatpersonām. "Briselē tiekoties ar Eiropas Komisijas amatpersonām, bija redzams, ka viņiem ir laba izpratne par Latvijas definēto problēmu. Redzējām, ka ir iespējas panākt Latvijai pieņemamāku un taisnīgāku ES fondu finansējuma apjoma piešķiršanu un sarunās ar dalībvalstīm koriģēt sākotnējo Eiropas Komisijas piedāvājumu. Tomēr pie nosacījuma, ja Baltijas valstis par to iestāsies aktīvi un vienoti," atzīmēja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Eiropas lietu komisija 2.decembrī arī pieņēma divas deklarācijas, prasot ES institūcijām risināt nevienlīdzīgo ES lauksaimniecības tiešo maksājumu un Kohēzijas politikas finansējuma sadali.
Otrs nozīmīgs jautājums, kuram Eiropas lietu komisija rudens sesijā pievērsa pastiprinātu uzmanību, bija eirozonas finanšu krīze un 8.-9.decembra Eiropadomes samita rezultāti. Komisija gan apstiprināja nacionālo pozīciju pirms samita, gan arī apsprieda šīs ES galotņu sanāksmes rezultātus. Komisijas priekšsēdētāja norāda, ka Latvijā nepieciešamas plašas publiskas diskusijas par topošā ES starpvaldību līguma izstrādi.
"Ļoti būtiski šo jautājumu plaši izdiskutēt, lai izvērtētu topošā līguma ietekmi uz Latviju. Tādēļ esmu vienojusies ar ārlietu ministru, ka Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar Ārlietu ministriju nākamajā pusgadā rīkos publiskas ekspertu diskusijas par izstrādājamo starpvaldību līgumu, kas saistīts ar eirozonas stabilizēšanu un Eiropas Savienības plašāku ekonomisko integrāciju," pauda Z.Kalniņa-Lukaševica.