Imants Kalniņš (TB/LNNK), Saeimas deputāts
Manas cerības ir piepildījušās, Latvijas pilsoņu vairākums ir noraidījis šo avantūru. Un ar to vajadzētu rēķināties visiem tiem, kas nākotnē gribēs turpināt šāda tipa politiku. Kad prezidents sāka savu prezidentūru viņš paņēma rokās Satversmi un teica: lūk, šī ir grāmata, kurā viss ir pateikts. Tur ir pateikts arī tas, kādā veidā parlaments var tikt atlaists. Man šeit nav, ko komentēt. Es neatbalstīšu Satversmes grozījumus, jo Satversmē jau ir paredzēta parlamenta atlaišanas procedūra, tautai ir šīs tiesības, bet ierosinātājam ir jābūt prezidentam.
Raimonds Pauls (TP), Saeimas deputāts
600 tūkstoši — tas nav maz, bet tie cilvēki, kas gāja balsot, par ko viņi balsoja: par Saeimas atlaišanu vai savām ekonomiskajām grūtībām un neapmierinātību? Es domāju, ka pamatā vainīga inflācija, dārdzība. Ja Saeima pieņems tos pārskatītos grozījumus, es tur neredzu nekādu problēmu. Nu, ievēlēs jaunu Saeimu, kas tad galu galā? Ja tie ir apnikuši, meklējam jaunus, ko var darīt? Pasaules pieredze rāda, ka tā nekāda traģēdija nav. Mums ir pārāk daudz emociju: vai dieniņ, vai dieniņ, kas nu būs?
Taču stipri šaubos, vai tas, ko reāli dos. Es neredzu tos politiskos spēkus, kas varētu ieņemt varas pozīcijas. To būtībā nav: ir nelielas grupiņas, kas veikli izmanto situāciju, lai kārtīgi varētu pabļaustīties. It sevišķi, man šķiet, Saskaņas Centrs — ja viņiem valdībā iedotu kādus divus amatus, tad, man liekas, viņi arī aizvērtos uz kādu laiku. Vienkārši tā ir tāda diezgan primitīva cīņa par varu, tāpēc es uz šo referendumu negāju. Mani visvairāk uztrauc, ka neredzu tos politiskos spēkus, kas varētu valsti virzīt tālāk, kas nāktu ar jaunu iniciatīvu, jaunām sejām. Ka mums jāiet projām, nu tas jau ir vairāk nekā skaidrs (smejas). Mēs nemaz to sevišķi nepārdzīvojam, kā būs, tā būs.
Vineta Muižniece (TP), Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja
Redzu, ka tauta vēlas ietekmēt procesus aktīvāk nekā agrāk. Manuprāt, secinājumi jau ir izdarīti, kas ir dzirdēti arī mūsu viedoklī. Mēs vienmēr esam bijuši ar atvērtām ausīm. Man ir pārsteigums, ka atnāca ļoti maz vēlētāju, jo aģitācija bija pietiekami agresīva. Tas liecina, ka projekts tika rūpīgi vērtēts. Cilvēki atnāca atbalstīt ideju, bet par konkrētā piedāvājuma kvalitāti daudz glaimojošu vārdu nebija. Mēs mēģināsim rūpīgi, cik vien iespējams labākā kvalitātē sagatavot projektu, kas nebūtu destruktīvs, bet konstruktīvs atbilstoši tautas idejai.
Jānis Šmits (LPP/LC), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs
Jebkurš referendums ir tautas gribas izpausme. Mums līdzīgi kā rietumeiropā tauta kļūst politiski aktīva un, es ceru, ka lielākā daļa politiķu izdarīs secinājumus. Man nav problēmu kontaktiem ar tautu. Vai referendums ko ietekmēs, rādīs laiks. Kā cilvēktiesību komisijas vadītājs un deputāts, es vienmēr esmu bijis par attieksmes izteikšanu. Jo vairāk politiski aktīvu cilvēku, jo labāk.
Vents Armands Krauklis, Tautas partijas Saeimas deputāts
Ir labi, ka pietiekami liela sabiedrības daļa spēja analizēt politiskos procesus un skatīties divus soļus uz priekšu. Pareizā izvēle bija nepiedalīties referendumā. Tas nebija par principu, bet gan par konkrēto redakciju. Ja referendums būtu izdevies, tās paģiras būtu ārkārtīgi ātri jau pārredzamā nākotnē. Referendums nevarēja atnest labāku dzīvi, tas varēja atnest tikai sliktāku dzīvi, jo iestātos politiskā nestabilitāte. Ja piemin ažiotāžu ap KNAB vadītāju, tad tā lielākas sabiedrības daļas dzīvi nevar ietekmēt. Sabiedrība gaida pamatotus un gudrus ekonomiskos lēmumus. Te kritika ir vietā, ka ne vienmēr šie lēmumi ir bijuši izsvērti un pamatoti. Taču tiem, kas grib nākt varas partiju vietā, vai, kas nāktu vietā, vispār nav piedāvājuma, kā uzlabot ekonomisko situāciju.
Māris Kučinskis, Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs
Gribu pateikt paldies visiem, kas gāja uz referendumu, un arī tiem, kas negāja, jo konkrētā Satversmes grozījumu redakcija nav pieņemta. Tas dos iespēju Saeimā rudenī izstrādāt kvalitatīvu Satversmes grozījumu projektu. Saeima jau ir saņēmusi Valsts prezidenta izveidotās komisijas piedāvājumu, ko Juridiskā komisija jau ir izvērtējusi kopā ar konstitucionālo tiesību ekspertiem. Tad, kad rudenī Saeima atsāks darbu, mūsu priekšsēdētāja Aigara Kalvīša solījums par to, ka «Satversmes grozījumi ir nobrieduši», tiks izpildīts. Skaidrs, ka Satversme ir jāmaina, ja sabiedrība to pieprasa. Ja runā par mūsu partijas politikas maiņu, tad esmu jau teicis, ka rudenī partijas kongresā mēs veiksim izmaiņas savās pārvaldes struktūrās, taču nedomāju, ka Tautas partija pēdējā pusgadā būtu pieļāvusi kādas nopietnas kļūdas kā partija.
Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas Saeimas deputāts
Es biju prognozējis lielāku vēlētāju aktivitāti — ap 44%, ņemot vērā to, ka publiskajā telpā absolūti noteicošā bija aģitācija par Satversmes grozījumiem. Te domāju aģitāciju medijos, ne jau neveiksmīgās Loskutova reklāmas. Jau pirms referenduma mans viedoklis bija, ka Satversme ir juridiski korektā veidā jāprecizē, dodot Valsts prezidentam lielākas tiesības jautājumā par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu. Man arī nav iebildumu, ka notiek diskusija par to, ka arī sabiedrībai tiek dotas tiesības ietekmēt deputātus. Jau esmu aicinājis publiski Tautas partijai mainīt attieksmi pret to vēlētāju daļu, kas domā citādāk, nekā Tautas partija. Sabiedrība ir jāinformē un mums ir maksimāli jāmazina savstarpējā konfrontācija. Tautas partijai sevi publiski jāprezentē ar valstiskiem darbiem, nevis jāiesaistās emocionālos strīdos ar opozīciju.
Andris Bērziņš, LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs
Mums ir partijas valdes, domes un Saeimas frakcijas kopīgs lēmums, uz kura pamata mēs aicinājām cilvēkus nepiedalīties referendumā. LPP/LC uzskata, ka tiesības tautas nobalsošanā atlaist Saeimu ir jādeleģē vismaz tādam pašam Latvijas Republikas pilsoņu skaitam, kāds ir piedalījies iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, un par to jānobalso vairāk nekā pusei balsotāju.
Es negribu runāt par politiku un kaut ko citu, jo, lai ko arī cilvēki domāja, dodoties uz vēlēšanu iecirkņiem, viņi balsoja par konkrēto redakciju. Tā ir tā pati Kārļa Ulmaņa Satversmes grozījumu redakcija, par kuru Zemnieku savienība nobalsoja 1934.gadā. Mani priecē tas, ka tagad Zemnieku savienība vairs nebalsoja par sava ciltstēva redakciju. Manuprāt, tajā bija apslēptas vairākas mīnas un viena no tām varētu vedināt arī uz etniskiem balsojumiem. Ja par šiem Satversmes grozījumiem būtu nobalsojis nepieciešamais pilsoņu skaits, tad šis kvorums būtu aizliegums šai Saeimai strādāt ar šo jautājumu tālāk.
Dzintars Jaundžeikars, LPP/LC frakcijas vadītāja vietnieks
Man personīgi nekas savā darbībā nav jāmaina, jo vienmēr esmu strādājis valsts labā. Ja būtu savākts nepieciešamais parakstu skaits par Satversmes grozījumiem, tad, ņemot vērā smago ekonomisko situāciju un finansu grūtības, kas ir ne tikai Latvijā, valdības darbs būtu paralizēts. Tā nevarētu pieņemt lēmumus un valsts nespētu normāli funkcionēt. Var pārmest tiem, kas, izmantoja šo kritisko situāciju un sabiedrību mānīja — Jaunais laiks, ar Sorosa fondu un Oļega Stepanova finansu grupējumu saistītie spēki, kas apvienojās biedrībā, kura ir tāda pati trešā persona, kādas tika kritizētas pirms Saeimas vēlēšanām. Vispārējas krīzes situācijā jau jebkuru var samusināt. Galvenais, lai valdība, kurai priekšā ir ļoti grūts periods, varētu strādāt un tā netiktu pakļauta riskam.
Māris Grīnblats, TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Aktivitāte bija lielākā nekā domāja valdošās koalīcijas pārstāvji, arī es pats. Tas liecina, ka sabiedrība ir aktīva arī vasarā un tas liek vairāk mobilizēties atbildīgiem darbiem. Mēs frakcijā un partijā to pārrunāsim, loģiski, ir lietas, kas nav pietiekami labi izdarītas, bet politika vienmēr ir kolektīvs darbs un ar individuālām lietām tur spīdēt grūti. Mums ir rūpīgi jāpārdomā, kādus akcentus mēs vēlamies likt un ko mēs varam izdarīt. Valdošo partiju pārstāvjiem jebkuru jautājumu risināšanā turpmāk ir jābūt daudz uzmanīgākiem un jādomā par pasniegšanas formu – labāk nepatīkamas lietas atklāti skaidrot nekā apiet.
Domāju, ka Saeima nav jāatlaiž. Tas jau ir pats vieglākais Saeimai pašai sevi atlaist, kad ir grūti un kaut kas nepatīk. Domāju, ka to nevajag darīt, bet jāsaprot viens, ka vēlētāji formē Saeimu un nākamajā, atbilstoši vēlētāju gribai, būs kaut kas cits. Bet biežākas vēlēšanas pašas par sevi jau neatrisina problēmas. Savukārt valdībai būtu jāvērtē abi referendumi kopā. Nebūtu labi, ja valdība atkāpjas pēc pirmā referenduma un tad ir otrais referendums, pēc kura atkāpjas jaunā valdība. Jāskatās, vai valdība var vai nevar izveidot budžetu, tas būs galvenais arguments.
Mēs [TB/LNNK] uzskatām, ka jebkuri grozījumi rūpīgi jāizdiskutē un jāpanāk, ka tos atbalsta vairākums. 2/3 ir 2/3, kas nozīmē, ka grozījumus jāatbalsta arī daļai opozīcijas. Labāk būtu, ja notiktu balsojums nevis par kādas konkrētas frakcijas priekšlikumu, bet darba grupas priekšlikumiem. Tie būtu jāizstrādā vai nu Juridiskajai komisijai vai jāveido apakškomisija.
Augusts Brigmanis, Zaļo un zemnieku Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Esmu no tiem deputātiem, kas Saeimā neguļ, vai nodarbojos ar citām lietām – lasa žurnālus vai avīzes. Tā arī turpināšu. Ja par konkrētu lēmumu pieņemšanu, tad varbūt kāds lēmums tautai var būt mīļs un jauks, bet tajā pašā laikā sāpīgs ekonomiskā jomā. Grūti pateikt, vai referenfuma rezultāti mani iespaidos tik tālu, lai pieņemtu tautai populārus lēmumus. Diez vai šajā situācijā mainīšos. Bet viedoklis, kas vakar izskanējis nešaubīgi ir ļoti būtisks.
Lai arī referendums netika savākts, es negribētu absolutizēt ciparus, palieku pie domām, ka esošie likuma grozījumi ir brāķis, taču Satversme ir jāgroza. Nākamais solis, kas jādara ir reāla rīcība Saeimas sēdē. Lieta ļoti vienkārša – nevajadzētu neko jaunu izdomāt, jāparedz, lai Saeimu varētu atlaist noteikts vēlētāju loks. Pagājušajās vēlēšanās piedalījās 60% un pilnīgi adekvāti būtu, ja Saeimu varētu atlaist puse no tiem. Jāparedz iespēja arī prezidentam atlaist Saeimu. Katram ir jānes atbildība – esmu par “vecās” normas saglabāšanu [prezidents zaudē amatu, ja referendums neizdodas]. Ja prezidents ir mīlēts un cienīts, viņam nevajadzētu baidīties.
Mārtiņš Roze (ZZS), zemkopības ministrs
Man ir patīkami, ka nav apstiprināts konkrētais priekšlikums, tālāk Saeima par pamatu ņems prezidenta priekšlikumu un slīpēs. Jebkurā gadījumā arī no ZZS ir bijuši priekšlikumi, ka būtu nepieciešamas izmaiņas un precizējumi Satversmē attiecībā gan par ievēlēšanu, gan atsaukšanu, jo gluži normāla parādība tā nav, ka var dzīvot bez atskaitīšanās un dažs labs to izmanto vispār neko nedarot. Skaits referendumā ir pietiekošs, lai neatstātu visu, kā tas ir pašlaik. Vairāk komentāru nav.
Guntis Blumbergs, ZZS frakcijas deputāts
Es personīgi šo balsojumu uztveru arī kā pret pašreizējo dzīves situāciju — viss sadārdzinās, inflācija, ka tas nebija tikai par grozījumiem. Es pieļauju, ka daudzi ar tiem nemaz īsti nebija iepazinušies.
Man ir pieredze Ventspils pašvaldībā, kur mēs vienmēr centāmies saglabāt dialogu ar pilsētas iedzīvotājiem. Tāpat valdībai un Saeimai jācenšas strādāt pie tā, lai būtu dialogs ar Latvijas valsts iedzīvotājiem: jāņem vērā viedoklis, jāieklausās, jāizskaidro ļoti precīzi savi soļi, kā mēs rīkojamies, kāpēc mēs tā rīkojamies. Bieži protests cilvēkos parādās tāpēc, ka viņi nav informēti, un tad viņi paši iztulko to, kā grib, vai aiz nezināšanas, vai kāds cits pacenšas viņiem to pateikt priekšā sev izdevīgā variantā. Tas būtu pirmais galvenais uzdevums.
Referendumā ir piedalījies nopietns daudzums cilvēku, no kuriem vairākums izteica atbalstu arodbiedrību iesniegtajiem grozījumiem. Kā jau iepriekš mēs teicām, šādus grozījumus mēs neatbalstām, jo tie nebija sagatavoti profesionāli, bet jāstrādā pie tā, lai būtu Satversmē šādi grozījumi precīzākā redakcijā. Jāiepazīstas ar Konstitucionālo tiesību komisijas izstrādāto redakciju.