"Nevar novest līdz absurdam, ka amatpersona brauc uz darbu ar trolejbusu un pēc tam speciāli nobildējas un izreklamē tādu gājienu. Ja grib tik stigri uzraudzīt ministrus, tad nav ko dot viņiem dienesta mašīnu, un atkritīs lieki viņu "novērošanas" pūliņi. Man vispār liekas, ka iet stipri greizi, ja valsts funkcionēšanu grib nodrošināt ar vispārēju apcirpšanu un nodokļu palielināšanu, bet nekādas darbības nav vērstas, lai notiktu kustība ekonomikā. Nezinu, uz kāda pamata atspēries ekonomikas ministrs, lai jau divi lāgi izteiktu paziņojumu, ka pēc 10 gadiem Latvija būšot noķērusi Eiropas vidējo līmeni," viņš saka intervijā.
Viņš komentēja arī žurnālista Lato Lapsas uzsvērto grāmatā par eksprezidenti Vairu Vīķi – Freibergu, ka viņa prezidentūras gadu laikā, frizūru veidošanai tērējusi vairākus desmitus tūkstošus latu. "Nešausminos, ka prezidentes iziešanai sabiedrībā tika tērēts daudz naudas, bet grūti spriest, cik tas atmaksājās mūsu valsts tēla uzlabošanai," uz jautājumu atbildēja E.Karnītis.
Eksperts uzskata, ka šajos grūtajos laikos Latvijā ir daļēji jāpastumj malā tālie mērķi, šodien svarīgi esot cilvēkiem iedot darbu un uztaisīt kaut ko, kas pēc tam noder, – infrastruktūras objektus, piemēram, ceļus, kurus tagad uzbūvēt ir stipri lētāk nekā pirms gadiem.
"Mēs peldam savā tecējumā, un vienīgā cerība, par ko stāsta, ir, ka lielās valstis iziešot no krīzes un mūs ķīļūdenī izraušot līdzi. Tas nav nopietni! Esmu jau teicis, ka ekonomikā no matemātiskām darbībām esam iemācījušies lietot divas: atņemšanu un dalīšanu. Nemākam pielikt un reizināt. Var jau atbalstīt "mikrouzņēmumus", bet vai tie kādu valsti izvilkuši no krīzes? Pasaulē sīkie un vidējie uzņēmumi pārsvarā spieto ap kaut ko lielu, ap behemotu. Bet behemota mums nav! Kuri mums bija, tos nobeidzām," viņš kritiski vērtēja ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) darbību.