Iecietīgi pret korupciju
Vairāk nekā puse pilsoņu vismaz daļēji gatavi piekrist, ka ikviens, nokļuvis politiķa amatā, arī pats to mēģinātu izmantot personīgam labumam (pilnībā vai daļēji piekrīt 56,1%) un ka politikā visi ir korumpēti, neviens nav īpaši labāks par citiem (53,2%). Šī ir slikta ziņa, jo cilvēkiem ar šādiem uzskatiem nevarētu būt liela motivācija no kādas partijas novērsties tikai tāpēc, ka tās politiķi pieķerti korupcijā, — pārējie taču nav labāki.
Diezgan plaši sastopamā iecietība pret korupciju izpaužas arī pilsoņu attieksmē pret partijām, kuras viņi paši uzskata par korumpētām. Aptaujātajiem bija jāatbild uz jautājumu, kuras partijas, pēc viņu domām, ir viskorumpētākās. Šā bēdīgā topa galvgalī ir Tautas partija, kuru viskorumpētāko partiju vidū ierindoja 52,4% respondentu, tai seko Jaunais laiks (21,9%), LPP/LC (21,8%), Zaļo un Zemnieku savienība (20,6%), Tēvzemei un brīvībai/LNNK (10,3%). PCTVL un Saskaņas centru par korumpētiem nosaukuši tikai attiecīgi 5,3 un 4,5% aptaujāto.
Tomēr mazāk nekā puse no cilvēkiem, kuri minēja kādu partiju starp
viskorumpētākajām, norādīja šo pašu politisko spēku arī atbildē uz
jautājumu, par kuru partiju viņi noteikti nebalsotu. Turklāt partijām,
kuras biežāk nosauktas kā korumpētas, ir vērā ņemams tādu atbalstītāju
skaits, kuri par šīm pašām partijām ir gatavi balsot, kaut arī uzskata
tās par korumpētām (22% no nedaudzajiem respondentiem, kas balsotu par
Tautas partiju, uzskata šo politisko spēku arīdzan par vienu no
korumpētākajiem).
Par ko gatavi balsot
Ja aptuveni puse pilsoņu ir visai iecietīgi pret korupciju, tad jāatceras, ka arī pārējiem partijas korumpētība nav un nevar būt vienīgā svarīgā lieta, izlemjot, par ko balsot. Lūdzot atbilžu sarakstā atzīmēt trīs vissvarīgākos apsvērumus, izvēloties, kuru partiju atbalstīt vēlēšanās, populārākā atbilde (55,2% respondentu) bija partijas spēja risināt valsts sociāli ekonomiskās problēmas. Nākamās biežākās atbildes bija "partijas politiķu zināšanas un kompetence" un "partijas spēja risināt problēmas konkrētos sektoros". Korupcijas kontekstā būtiskās atbildes "partija nav iesaistīta korupcijas skandālos" un "partijas spēja veicināt tiesiskumu un demokrātiju" bija attiecīgi ceturtā (25,3%) un sestā (18,7%) izplatītākā. Tātad, vērtējot politiskos spēkus, pilsoņi biežāk pievērš uzmanību tehnokrātiskai spējai risināt problēmas, otrā plānā atstājot jautājumus par partiju godīgumu un nekorumpētību, kā arī ideoloģisko ievirzi.
Pilsoņu vidū trūkstošais konsenss par attieksmi pret korupciju un godīgas politikas pretrunīgā vieta konkurencē ar citiem apsvērumiem skaidri parāda, kāpēc vēlēšanas nav automātiski drošs ceļš uz godīgāku partiju veidotu valdību.
Tāpēc par korupcijas problēmu pirms vēlēšanām vajag atgādināt. Kā jau norādīts, aptuveni ceturtajai daļai pilsoņu ir ļoti svarīgi, ka "partija nav iesaistīta korupcijas skandālos". Līdzīgā jautājumā, kas atšķīrās ar to, ka atbilžu varianti nebija norādīti un respondenti pauda sau spontāno un neietekmēto reakciju, tamlīdzīgi atbildēja tikai 8,1%. Informētības nozīmi demonstrē arī aptaujā konstatētais, ka partiju popularitātes reitings par korupciju ļoti labi informēto pilsoņu (aptuveni 1/5 no visiem) vidū krasi atšķiras no reitinga par korupciju neinformēto vidū (aptuveni 3/5).
Turklāt atgādinājumiem jānorāda galvenokārt uz smagākajiem un bezkaunīgākajiem korupcijas gadījumiem (protams, cik vien iespējams, šeit jāizmanto objektīvi, nevis patvaļīgi kritēriji), lai bez vajadzības neveicinātu strupceļā vedošo uzskatu, ka visi politiķi ir korumpēti. Nebūt ne visi, kas uzskata korupciju par visuresošu parādību, domā arī, ka tā ir pareiza. Vairāk nekā puse atzīst, ka ikviens mēģinātu izmantot politiķa amatu personīgam labumam, turpretim tikai trešdaļa (31,4%) uzskata, ka var atbalstīt politiķi, kas zog, taču rūpējas arī par pārējo sabiedrību. Informācijai un vēlēšanu kandidātu piedāvājumam vajadzētu būt tādam, lai divām trešdaļām pilsoņu, kas zagšanu neuzskata par atbalstāmu, atrastos racionāls ceļš savas attieksmes realizācijai.
Vienlaikus ir maz izredžu partijām, kuras pārliecinātu sabiedrību tikai par patiesi godīgiem nodomiem, esot šaubām par to spēju risināt sociālekonomiskās problēmas. Krīzes apstākļos šis secinājums kļūst sevišķi vērā ņemams. Lai cik nepatīkams būtu daļas politiķu savtīgums, godīguma un tiesiskuma lozungs nevar būt vienīgais, ar kura palīdzību sasniegt labus rezultātus vēlēšanās.
Varbūt pat visgrūtākais uzdevums ir pārliecināt par nekorumpētas varas iespējamību tās aptuveni divas piektdaļas pilsoņu, kuri pie korupcijas pieskaita arī politiskos lēmumus, kas izdevīgi tikai daļai sabiedrības vai kas pieņemti lobētāju ietekmē. Norādot, kādi gadījumi ir uzskatāmi par politisko korupciju, attiecīgi 44 un 41,8% respondentu atzīmēja divas minētās situācijas. Šo pilsoņu atbildes var interpretēt kā prasību pēc politikas, kuras rezultātā viņi paši subjektīvi justos ieguvēji. Šāda nostāja ir saprotama, taču rada sevišķi sarežģītu izaicinājumu politiķiem. Vairākums politisko lēmumu atstāj daļu sabiedrības zaudētājos (vismaz šaurā un īstermiņa skatījumā). Tātad īsta alternatīva korumpētai politiskai elitei būtu politiskais spēks, kas pārliecinātu sabiedrību par savu godīgumu un kompetenci, vienlaikus piedāvājot pozitīvu scenāriju gandrīz ikkatram. Nāk prātā nu jau banālais salīdzinājums ar daudzus savaldzinājušo Baraku Obamu Amerikā.
* Aptaujas rezultāti plašāk publicēti pārskata Korupcijas °C 8.numurā. www.politika.lv