Kas būs Latvijas produkts?

Pie mums mīļuprāt visu liek vienā maisā.Manā izpratnē valsts ir tautas kalps,jo APLIKŠANA AR NODOKĻIEM IR VALSTS PAKALPOJUMA APMAKSA.Tad lūk pie mums iztrūkst paša pirmā .Ne sabiedrība kopumā,ne politiskās partijas nedefinē pakalpojumu sarakstu un to secību, kādā pasūtijuma izpildītājs valsts,izpilda tautas pasūtijumu.Definētam pasūtijumam pretīm tiek likta nodokļu maksātāju nauda un uzreiz atklājas budžeta iespējamais,viss virs tā ir deficīts,parāds uz to pašu nodokļu maksātāju pleciem. Jebkura regulēšana ir otimizācijas uzdevums,bet ne partiju politisko vēlmju izpausme.Te nu redzam,ka Saeimas uzdevums ir veidot likumdošanas bāzi regulējošo uzstādijumu īstenošanai. Šī brīža finansu krīzes pamatā ir tieši šo regulējošo mehanismu iztrūkums viena uzņēmējdarbības veida - finansu uzņēmējdarbības,sfēra.Pēdējos 30-it gados šajā sfērā,acīmredzot ar dziļu nodomu,ir pieļautas neregulējamas darbības,tā dēvēto inovatīvo finansu instrumentu izveidē un pielietojumā,ļaujot ši biznesa pārstāvjiem bieži slēpjoties aiz banku noslēpuma un pat valsts noslēpuma izdomātiem nosacījumiem,maksimizēt peļņu izmantojot parādu vērtspapīrus un termiņtirgus atvasinātos instrumentus,nenodrošinātu kredītu masas izveidei un realizācijai. Savukārt šo nenodrošināto kredītresursu izplatīšanai pasaulē tika pakāpeniski izveidots organizatoriskais instrumentārijs dažādu hegd-fondu,citu fondu un ārpusbiržas kredītfirmu izskatā,tam pāri uzlikts jumts reitingaģentūru izskatā,kas ,tā dēvētajiem sekjuritizētajiem papīriem,piešķīra pamatotas nopietnības izskatu. Nu ko,Parex iegādājās šādus papīrus,izveidotu no augsta kredītreitinga sekjuritizētiem papīriem-turklāt labākam skatam vēl sašūtus itkā vērtīgā paketē,,ASV atiecīgās firmas nobankrotēja,mūsu banka zaudēja likviditāti un esam tur kur esam,parex bagātība nosēdusies kāda pasaules bagātnieka seifā,letiņu neregulētie valsts pasūtijuma apmaksātāji nu maksās šos parādus. Viss.

Mums ir jāpadziļina sabiedrībā izpratne par nacionālā produkta īpašām vērtībām. Autors pareizi pieskaras jautājumam par to kāda izskatīsies pašvaldības vai valsts iestāde. Šobrīd naviena vadošā vai valdošā partija nav asoņpadsmit gados realizējusi nevienu LATVISKU objektu. Dažas atliekas ir palikušas no pirmskara laikiem FINANŠU, IZGLĪTĪBAS ministrijās, VALSTS PREZIDENTA apartamentos. Visur runā tinai par finanšu plūsmām, kad sāksim runāt par pozitīvo emociju plūdiem ieejot mūsu VALSTS IESTĀDĒS ?

vai pedejais teikums nozime, ka tur nav jagazh atbalsts, vai ka tas areaja parada razhotajas vairak jaregule? vai ko citu?

Nepiekrītu pirmajam komentētājam, jo nevar tikt izveidoti jauni konkurētspējīgi produkti, ja nav iespējas uzlabot MVU situāciju. Nosauktie piemēri ir bijuši jau pirms Latvijas neatkarības iegūšanas, bet kur ir jaunie? Nospiežot MVU ar nesaprātīgu politiku tiek iznīcinātas iespējas radīt ko jaunu un īpaši, vietējam tirgum piemērotu, kas šobrīd ir ļoti svarīgi. Tāpat, komentārs, kur rūpniecības prioritāšu sakarā tiek piesaukta banku sistēma ir vienkārši jautrs. Tieši tā savu nozaru ignorēšanu slēpj arī politiķi, runājot par tēmām, kas ir pietuvinātas, bet ne izšķirošas jautājumu risināšanā. Protams, ka Kazāka kungs ir izcēlis tikai uzskatāmākās lietas, un padarījis uztveramu kopainu. Līdz šim šādi rakstīt daudzi neuzdrošinātos :)

Labs raksts. Vēlu sekmes jaunajam doktorantam

Vēl 90-tajos gados izcilais amērikāņu sociologs I.Valerstains vienam no saviem darbiem deva nosaukumu "Pazīstamās pasaules beigas"(THE END OF THE WORLD AS WE KNOW IT),tur viņs prognozē,ka kā visām vēsturiskajām sistēmām,arī kapitalismam pienāks gals un tieši šajā gadsimtā.Un tā kā krīzes rezultāti ir neprognozējami tad mums nav lemts zināt vai nākošā sistēma būs labāka vai sliktāka par to kurā dzīvojam šobrīd.Valerstains jau pirms 15 gadiem teica,ka pēc liberālisma triumfa sabrucinot komunismu,jaunā gadsimta aizsākums rāda liberalisma krahu. Nu lūk, to ko mēs šobrīd pārdzīvojam droši var saukt par liberalisma krahu.Un te domājot par Latviju un latviešu nākotni, autora pārdomas ir īsti vietā.Protams,ka par viem šiem jautājumiem ir jādomā,jādiskutē.Tomēr viss ir ievērojami sarežģītāk nekā grupē autors. Latvijķīnas te nekad nebūs,jo nav 1913.gads,nav un nebūs ražošanas mēroga.Ir cits laikmets,pilnīgi noteikti ir jānosaka iekšējās un ārējās prioritātes un jāveido netiešas regulēšanas mehanisms kas nav pretrunā ar ES principiem un regulām. Uzņēmēj darbība grupējas ne tikai un ne tik daudz lielajos un mazajos,mums vispār nekā liela nav,cik ražojošajā,tirzniecības un pakalpojumu uzņēmējdarbībā un ļoti lielā sektorā ko sauc par finansu uzņēmējdarbību.Tieši pēdējā ar jeņķu biznesa pūlem ir pārvērsta par pasaules bagātības pārdales nabu un šī brīža finansu krīzes izraisītāju un uzturētāju.Konkrētie skaitļi,piem.,par bagātības pārdali Vācijā atrodami DIW-4/2009,bet aina ir šaušalīga visā pasaulē.Šis ASV finansu monstrs ar invetmenbanku,hedg-fondu,dažādu citu fondu starpniecību ir izveidojis aizdevu kapitāla emisijas mehanismu,kas pasaules bagātību ir sarausis vienā tarbā,ja vācieši raksta,ka pie viņiem 1% pieder 25%,bet 10% -60% nacionālās bagātības,tad pasaulē kopumā ir sliktāk 2% pārvalda 75% bagātības un,protams,diktē spēles noteikumus. Šādā situācijā ir ļoti grūti teikt,ko darīt mums,jo Godmanis ik mīļu brīdi ziņo,ka SVF nosaka to un šito un mēs nedrīktam ne to ne šo. Laikam jāorientējas uz sīkstu kooperāciju un pašnodrošnāšanos,jo tikai tā gūstamas tradicionalās darba vietas un maize.Īpaši jādomā par banku sistēmu,jo mēdz ik uz soli jaukt valsts vietu un lomu šajā sfērā un to,ka ārzemju īpašnieku bankas ir autonomas finansu uzņēmējdarbības privātiestādes.

Vienkarsi, nauda politiskajam partijam aizdod Krievjas MAFIJA un Rietumu SPEKULANTI , lidz ar to nakot pie varas pilda vinu pastijumus ta lai butu izdevigi viniem nevis valstij vai tautai, lai paceltu Latvja razosanu vajaga pazeminati PVN lidz 14% un pacelti ievedmuitu par 100% ta lai butu izdevigi razoti uz vietas nevis ieves pa leo un pardot pa dargo , bet Lavijas PRODUKTS var but jebkurs , kuram ir laba kvalitate , lets un konkuret spejigs arpus Latvijas robezam , it seviski LAUKSAIMNIECIBAS produkti vai ari jaunas tehnologijas un bioenergijas razosana un UTT.......................................

Tas tā absurdi izskatās, ka kāds IERĒDNIS vai POLITIĶIS tagad IZLEMS, kurš būs nacionālais produkts! Ko tad - spiedīs visai pasaulei ēst to? Šim produktam jābūt uzņēmēja paša radītam un virzītam, jākļust pietiekami populāram ārvalstīs, pēc tam, protams var veidot atbalstošu reklāmu, lai arī, kas tas būtu - Kārums, Tērvetes alus, ķimeņu siers vai Melnais Balzāms! Ne jau no otra gala!