Kas būs pēc Pax Americana?

Kopš Otrā pasaules kara beigām, ASV vadības iedvesmota, Eiropa, pēc tam Japāna, tad liela daļa Āzijas un pārējās pasaules sasniedza jaunu pārticības līmeni; pasaules ekonomika globalizējās uz starptautisko institūciju, normu un standartu pamata, un ASV universitātēs izglītotie studenti atgriezās mājās ar jaunām idejām par brīvo tirgu, uzņēmējdarbību un demokrātiju. ASV militārais aizsargs deva iespēju plašām pasaules teritorijām atpūsties no kara un atviegloja koncentrēšanos uz ekonomisko izaugsmi. Amerika ne vien uzņēmās vadošo lomu globalizējošās pasaules institūciju — ANO, Pasaules Bankas, SVF, NATO — veidošanā, bet arī kļuva par modeli, kurā citas valstis meklēja iedvesmu. Pēc astoņiem sakompromitētas ASV vadības gadiem, nemākulīgā un neobligātā kara Irākā, neveiksmīgiem centieniem uzņemties vadību globālajos pūliņos pievērsties klimata izmaiņām, Abū Graibas cietuma, Gvantanamo līča, parādiem, kas sasniedza 10 triljonus dolāru, un globālās finanšu krīzes izraisīšanas ASV savulaik mirdzošais modelis ir zaudējis lielu daļu sava spožuma, un daudzi apšauba ASV vadošo lomu. Šāds viedoklis apstiprinājās 7.Āzijas un Eiropas konferencē (ASEM) Pekinā, kur Eiropas un Āzijas līderi sāka pētīt jaunas globālās finanšu struktūras idejas. Aizvadītajos 60 gados lielākoties nebūtu bijis iespējams rīkot tik fundamentālu dialogu bez ASV līdzdalības. Tagad tā gandrīz kļūst par jaunu globālu normu, kurai nav gatava ne starptautiskā komiteja, ne ASV. Neraugoties uz runām par ASV norietu, pasaule nav gatava Pēcamerikas ērai. Lai cik kaitinošas būtu bijušas dažas ASV darbības, it īpaši pēdējos astoņos gados, Amerika joprojām ir visizšķirošākā cīnītāja par progresīvajām vērtībām, kuras izcēlušas simtiem miljonu cilvēku no nožēlojamas nabadzības un politiskās apspiestības. Kaut arī daudzas valstis tagad slēpjas aiz it kā universālā valsts suverenitātes neaizskaramības principa, vai starptautiskā sabiedrība tiešām gribētu, piemēram, atgriezties pie vecā modeļa, kur valstis savās robežās darīja ar saviem pilsoņiem visu, ko vien vēlējās? Vai valstis visā pasaulē uzskata, ka tām klāsies labāk, ja globālā tirdzniecības sistēma sabruks vai starptautiskie kuģošanas ceļi kļūs mazāk droši? Vai tādas valstis kā Ķīna ir gatavas nozīmīgi palielināt savu iemaksu daļu, lai uzturētu ANO (Ķīna pašlaik maksā 2,1% no ANO uzturēšanas maksas salīdzinājumā ar vairāk nekā 25%, ko sedz ASV), vai finansēt pārkārtotās finanšu institūcijas vai Globālo AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanas fondu? Ja citas valstis neizrādīs lielāku gatavību aktīvāk rīkoties kopējā labuma vārdā, Pēcamerikas pasaule varētu ātri kļūt par vidi, kura būtu daudz biedējošāka par to, kuru tā nomainītu. Tomēr, lai arī turpmāk pierādītu savu spēju pildīt pasaules līdera lomu, Amerikai ir jāuzņemas pienācīga atbildība. Pat savas varas zenītā ASV diženums vienmēr balstījās uz citu iedvesmošanu. Nav iespējams par augstu novērtēt to, cik nozīmīgs solis šajā virzienā ir Baraka Obamas ievēlēšana, taču ASV rīcība turpmākajos gados būs izšķirīgais faktors, kas noteiks, vai ASV varas modeli ir iespējams atjaunot. Piemēram, Amerika var kļūt un tai jākļūst par pasaules līderi cīņā pret klimata izmaiņām, investējot alternatīvos enerģijas avotos, saglabāšanā un enerģijas efektivitātē un stingri rīkojoties savās mājās. Tai jāpārkārto sava imigrācijas politika, jāsaglabā sava vadošā atvērtā tirgus aizstāvja loma, it īpaši pašreizējās finanšu krīzes laikā. Gvantanamo cietuma slēgšana un atkārtots Amerikas uzticības apliecinājums starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesībām arī būs svarīgs solis šajā virzienā. Perspektīva, kurā patiesi globāla valstu saime kopīgiem spēkiem cenšas panākt lielāku labumu visiem, tik tiešām ir aizraujoša. Taču, kaut arī Amerika pēdējos 60 gados ne tuvu nav bijusi pati pilnība, Pax Americana beigas var radīt bīstamu tukšumu starptautiskajās lietās. Publicēts sadarbībā ar Project Syndicate