Veselības ministrija reformas veselības aprūpē veic pēc Lielbritānijas parauga, bet ne pilnībā. Ir daži iztrūkstoši posmi, kā, piemēram, plānošana pēc iedzīvotāju skaita un to saslimstības īpatnībām pa reģioniem, pilsētām un pat novadiem, kuru vajadzētu aktualizēt ik četrus gadus. Saskaņā ar šo saslimstības struktūru katrā reģionā, novadā plāno attiecīgā profīla gultu un speciālistu skaitu.
Mums ir ne viens vien dīvains lēmums. Mēs atļaujam dzemdības pieņemt mājās, bet neatļaujam normālas dzemdības pieņemt vietējās slimnīcās, ja dzemdību skaits gadā nepārsniedz 300. Tādā veidā ģimenēm laukos sagādājam grūtības, jo bieži, ne sabiedriskais , ne pašu transports nav pieejams, lai aizbrauktu uz attālāko slimnīcu apciemot jauno māmiņu ar jaundzimušo.
Darba grupu sastāvs, kas strādāja pie reformām nav zināms līdz pat šim brīdim, līdz ar to nav iespējams prasīt ne atbildību, ne uzdot kādu jautājumu. Tas rada savstarpēju neuzticēšanos un nepatīkamus pārsteigumus.
Kādā veidā būtu jāstrādā darba grupām, ka s izstrādā kārtējās reorganizācijas plānu?
1) Jāsadala iedzīvotāju skaits pēc vecuma struktūras pa reģioniem, pilsētām, novadiem, pagastiem;
2) Jāizanalizē saslimstības struktūra starp tām pašām iedzīvotāju grupām tajās pašās teritorijās;
3) Jāprecizē ārstniecības iestāžu un profīla gultu skaits šajās teritorijās;
4) Jānoskaidro strādājošo ārstu speciālistu skaits šajās teritorijās;
5) Tiek sagatavota, atsevišķi pa šiem reģioniem, pilsētām un novadiem, karte, kur redzams ceļu stāvoklis, satiksmes līnijas un iedzīvotāju blīvums;
6) Tiek uzskaitītas un iezīmētas vietas, kurās ārstniecības iestādēs ir dārgās diagnostikas iekārtas un kādas.
Darba grupa izvērtējot situāciju un ņemot vērā katras teritorijas salimstības struktūru, izplāno gultu un stacionāru skaitu , kā arī nosaka stacionāra līmeni.
Īpaši apspriež bērnu veselības aprūpes organizācijas īpatnības iezīmētajās teritorijās.
Pēc plāna izstrādes pabeigšanas darba grupa to prezentē veselības aprūpes vadības speciālistu konferencē, kur tas tiek novērtēts un akceptēts.
Ejot šādu atklātu plānošanas ceļu, būtu mazāk konflikta situāciju, būtu lielāka izpratne un arī universitātes varētu dinamiskāk sagatavot iztrūkstošos speciālistus .