Lai veicinātu pēc iespējas agrīnāku vēža atklāšanu, Veselības ministrija (VM) sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju veido vēža ierobežošanas valsts programmu. Tā sāks darboties jau nākamgad un paredzēs vairāku obligāto veselības pārbaužu jeb skrīningu veikšanu.
Biežākās mutāciju vietas
Bīstamība saslimt ar vēzi pastāv ikvienam, jo organismā ir šūnas, kas dažādu apstākļu dēļ var sākt dalīties, izplatīties starp veselajiem audiem un veidot audzējus. Tie var būt gan ģenētiski pārmantoti, gan tādi, kuru izcelsme nav precīzi zināma. Ģenētiski pārmantoti ir aptuvei 20% no visiem, tos ir iespējams laikus paredzēt un novērst.
Latvijā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Pārmantotā vēža konsultatīvajā kabinetā gadā uz pārmantoto vēzi tiek izmeklēti ap 2000 cilvēku. Dažkārt gan tiekot pārprasta kabineta jēga un cilvēki bez īpaša pamatojuma lūdz pārbaudīt visu ķermeni, saka kabineta atbildīgais ārsts Andris Gardovskis. "Jāsaprot, ka šie izmeklējumi ir vērsti uz cilvēkiem, kuriem vairākās paaudzēs ir bijuši audzēji — māte, vecāmāte un māsa slimojušas, piemēram, ar krūts vēzi," viņš saka. Tāpēc pirms došanās pie šiem speciālistiem jāievāc informācija no radiem, vai kāds no viņiem nav slimojis ar vēzi, jo noteikt audzēja attīstību nosakošos gēnu defektus, nezinot, ko tieši meklē, esot līdzīgi, kā meklēt adatu siena kaudzē.
Ja bīstamība tiek konstatēta, tad 80% gadījumu cilvēks dzīves laikā ar vēzi arī saslimst. Jebkurš gan ierasties un, samaksājot zināmu naudas summu, šīs analīzes veikt nevar, jo izmeklēšana notiek tikai pēc konsultācijas pie speciālista, uz kuru nosūtījis ģimenes ārsts un ko apmaksā valsts. Ikvienam pārbaudītajam cilvēkam speciālisti iesaka arī profilaktiski veicamos pasākumus. "Tie iedalās trīs segmentos: dzīves stils (sievietēm iesaka nelietot orālās kontracepcijas līdzekļus vai hormonu aizvietojošu terapiju, mātēm barot bērnu ar krūti pēc iespējas ilgāk), profilaktiskie izmeklējumi (regulāra mammogrāfija, ultrasonoskopiskā izmeklēšana) un profilaktiskās operācijas, kas ir diezgan drastiska pieeja (olnīcu izņemšana, krūts noņemšana)," uzskaita A.Gardovskis. Ja sieviete, kurai ir konstatēts risks dzīves laikā saslimt ar krūts vēzi, izņem olnīcas, risks saslimt ar olnīcu vēzi samazinās līdz 1%, bet ar krūts vēzi — par 50%.
Jāpiedomā pie dzīvesveida
Ja cilvēkam nav saistības ar vēža pārmantotību, konstatēt to ir grūtāk. Latvijas Onkoloģijas centra onkologs Jānis Kāpostiņš īpaši uzsver smēķēšanas kaitīgo ietekmi, kas 85% gadījumu izraisa plaušu vēzi, kā arī var būt pamatā mutes dobuma, balsenes, rīkles, nieru, zarnu un pat dzemdes kakla vēzim. Šiem cilvēkiem tad arī vajadzētu vismaz reizi gadā veikt plaušu caurskati. Cilvēkiem, kuri vasaras sezonā saules ietekmē pamana uz ādas kādus veidojumus, nekavējoties vajadzētu vērsties pie mediķiem, tāpat jāseko līdzi dzimumzīmēm, kam līdzinās ļaundabīgākais no ādas vēžiem — melanoma.
J.Kāpostiņš min arī citus profilaktiskos pasākumus, kuru veikšana var palīdzēt pēc iespējas ātrāk diagnosticēt vēzi. Piemēram, sievietēm obligāti reizi gadā jāapmeklē ginekologs, jāveic plaušu caurskate, pēc 40 gadiem jāveic mammogramma, vīriešiem pēc 40 — obligāta ir urologa apskate. "Jo ātrāka ir diagnostika, jo lielāka ir ārstēšanas efektivitāte," uzsver J.Kāpostiņš un aicina cilvēkus nebaidīties skatīties patiesībai acīs un arī uzdot jautājumus.
No valsts paredzamajiem pasākumiem skaidri zināms, ka ar 2009.gadu tiks ieviests obligātais skrīnings dzemdes kakla vēža diagnosticēšanai. Onkoloģijas pacientu atbalsta biedrības Dzīvības koks vadītāja Daina Mezīte to uzteic, jo līdz šim profilakse Latvijā esot "nulle". Tomēr viņa vērš arī uzmanību uz to, ka līdz ar profilakses veicināšanu ievērojami augs konstatēto audzēju skaits un pasliktināsies jau tā sliktā statistika. D.Mezīte prognozē arī ko citu — pieejamības kritumu, jo gribētāju uz izmeklējumiem kļūs vairāk, bet speciālistu ne.
Pieredze: nav viegli, ja nav ģimenes atbalsta
Ieviņa Tutāne diagnozi krūts vēzis uzzināja 2000.gadā 53 gadu vecumā.
Iespējams, viss nebūtu nonācis tik tālu, ja 29 gados pēc ceturtā
bērniņa dzimšanas, kad ārsts teicis, ka krūtis izskatās problemātiskas,
viņa būtu sākusi regulāri izmeklēties. "Visu laiku domāju, jāaiziet uz
mammogrammu, taču vienmēr kaut kas bija svarīgāks," atceras I.Tutāne,
atzīstot, ka pagājuši aptuveni 20 gadi līdz viņa uz izmeklēšanu
aizgājusi. "Iedeva man tur lapiņu latīņu valodā ar teikumu: "Vēlams
atkārtot." Kad, kur un kāpēc, tā arī nebija skaidrs," atceras I.Tutāne.
Kad 2000.gadā tikai nejaušības pēc parādījusi izrakstu ģimenes ārstei,
tā ieteikusi vērsties pie onkologa. Nonākusi Stradiņos. Iespējams,
pateicoties lieliskajam ārstam, gan pašas uzņēmībai aptuveni mēneša
laikā uztaisītas visas analīzes, biopsija, diagnoze bijusi zināma un
ārsts teicis: "Būs jādraudzējas ar ķirurgiem." I.Tutāne pārliecināta,
ka ejot valsts paredzēto ceļu viss būtu vilcies mēnešiem, bet viņa līdz
operācijai nonākusi aptuveni pusotra mēneša laikā. "Arī citām sievietēm
iesaku iet ar lielāku iniciatīvu, iet pie speciālistiem, jo tā taču ir
viņu veselība!" saka I.Tutāne.
Tā kā vēzis bijis pirmajā stadijā, I.Tutāne līdz pēdējam neesot sapratusi, ka viņai tiks noņemta krūts: "Domāju kaut ko izgriezīs un viss." Lai gan īsi pēc operācijas šaubījusies par šī soļa pareizību, tagad to ne mirkli nenožēlojot un esot pat radījusi savu teoriju: "Ja pieņem, ka krūts ir kā vesels ābols un tajā parādās kāds mikroskopisks bojājums, ir skaidri zināms, ka tas sāks bojāties. Bojāto vietu izgriežot, tas tik un tā turpinās bojāties un ar laiku būs jāizmet. Tāpēc labāk laikus noraut un izmest." Viņa gan pieļauj, ka tas nav viegli, ja nav ģimenes atbalsta.
Eiropā, uzzinot, ka sievietei ir krūts vēzis, 25% gadījumu vīri sievietes pamet, bet 75% paliek ar viņām. Latvijā šī statistika ir pretēja — 25% vīriešu paliek, bet 75% aiziet. Daudzas sievietes, nevēloties tikt pamestām, velk garumā gan izmeklēšanu veikšanu, gan arī ārstēšanas uzsākšanu.