KNAB ierosina izstrādāt lobēšanas likumu, kurā būtu jādefinē lobēšanu un jānosaka tās tiesiskais regulējums, sabiedrībai nodrošinot iespējas iegūt informāciju par konkrētiem lobētājiem un viņu lobētajiem normatīvo aktu projektiem. Tā gan iedzīvotājiem, gan amatpersonām būtu skaidrs, kāda komunikācija ir uzskatāma par lobēšanu, nošķirot to no neatļautiem valsts amatpersonas ietekmēšanas veidiem, informē KNAB.
Nākamais solis varētu būt, izveidot reģistru, ja vēl būs pēc tā nepieciešamība. Ņemot vērā to, ka vissvarīgāk būt sabiedrību informēt par tiem lobētājiem, kas veikuši lobēšanas aktivitātes Saeimā, koncepcija iesaka izveidot Saeimas lobētāju reģistru, kurā brīvprātīgi reģistrētos lobētāji, kas grib sevi publiski parādīt kā legālus lobētājus, nošķiroties no tiem, kuri nelikumīgi tirgojas ar ietekmi.
KNAB arī rosina, līdzīgi kā tas ir darīts Eiropas Komisijā, šo terminu aizstāt ar citu, piemēram, «interešu pārstāvība» un «interešu pārstāvji». Tāpat likumā būtu jānodala trīs lobētāju grupas: konsultants vai profesionāls lobētājs, komersanta lobētājs un biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības lobētājs.
Otrs KNAB izstrādātās koncepcijas piedāvātais risinājuma variants paredz ieviest pasākumus, kas nodrošinātu ziņu par privātpersonu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par normatīvo aktu izstrādi publisko pieejamību.
KNAB ierosina jaunus variantus lobēšanas atklātībai
Lai nodrošinātu Ministru kabineta atbalstīto prasību par informācijas publisku pieejamību par lobētājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sagatavojis divus konceptuāli lemjamus alternatīvus risinājuma variantus un koncepcijas projektu iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.