Pēc neatkarības atjaunošanas bijušas dažādas situācijas, informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība), kura piedalījusies Satversmes komentāru sagatavošanā. Viņa atzina, ka šis pants Satversmē ir ļoti lakonisks un tajā nav regulēts ne tas, cik ilgi Saeimas priekšsēdētājs var aizvietot prezidentu, ne – cik plašas pilnvaras viņa prombūtnē var izmantot. Igaunijā ir noteikts prezidenta aizvietošanas termiņš trīs mēneši, pēc tam jāizsludina jaunas vēlēšanas.
Latvijā parasti Saeimas spīkeriem nācies palikt prezidenta vietā viņu ārvalstu komandējumu vai atvaļinājumu laikā, taču pirms gada augstākās amatpersonas saskārās ar jaunu situāciju, jo prezidents vairākus mēnešus slimoja. Kad Mūrniece toreiz lūdza juristus skaidrot, kādas prezidenta funkcijas viņa varētu pildīt, uzrunāto ekspertu viedokļi bijuši dažādi. Vieni teikuši, ka Saeimas priekšsēdētājs var veikt visus prezidenta pienākumus, bet citi pieļāvuši daļēju funkciju pārņemšanu.
Vairāki diskusijas dalībnieki piekrita, ka, ja ne Satversmē, tad likumā ir jāparedz aizvietošanas kārtība. Tiesa, vairāki eksperti uzsvēra, ka prezidenta pilnvaru apjoms ir paredzēts Satversmē. Citu valstu pieredze liecinot, ka spīkers, piemēram, nevar prezidenta vietā atlaist parlamentu vai prasīt referenduma sarīkošanu, minēja Lībiņa-Egnere. Arī Latvijā premjeru var nominēt tikai prezidents, uzsvēra Solvita Āboltiņa (Vienotība), kura bija Saeimas priekšsēdētāja arī laikā, kad parlaments bija atlaists, un tad Saeimas sēdes sasauc prezidents. Gundars Daudze (ZZS) kā bijušais Saeimas spīkers uzsvēra, ka neviens viņa amata brālis gan nekad neesot ļaunprātīgi izmantojis prezidenta pilnvaras "un darīja tikai to, ko nevar nedarīt".
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 26.janvāra, numurā!
Rumaks
nesapratu
Latvietis