Lai iestātos Eiropas Savienībā, ierēdņi aktīvi ieviesa ES normas, arī tās, kas uzlabo sieviešu situāciju. Piemēram, lai gan arī šobrīd pastāv dzimumu diskriminācija darba tirgū, pirms iestāšanās ES tā bija daudz klajāka un brutālāka, tā atspoguļojās arī tā laika darba sludinājumos. Darba intervijās sievietēm uzdeva jautājumus, nesaistītus ar viņu profesionālajām kompetencēm - privāto dzīvi, grūtniecības plāniem, bērnu audzināšanu utt., dažādos veidos sievietēm lika justies pazemotām un profesionāli mazvērtīgām. Darba likums tika uzlabots, un sievietes arvien vairāk uzdrošinājās vērsties gan centrā „Marta”, gan meklēt Tiesībsarga palīdzību diskriminācijas gadījumos. Pirms pāris gadiem Latvijā pirmo reizi sieviete uzdrošinājās ziņot un risināt seksuālās uzmākšanās problēmu no darba devēja puses. Tomēr „Martas” pieredze liecina, ka dzimumu diskriminācija ir vērojama ne tikai privātajā sektorā, bet nereti arī valsts institūcijās, lai gan tieši tām vajadzētu kalpot par paraugu.Kopā ar Eiropas sievietēm aktīvi strādājām pie direktīvas, kas noteiktu dzimumu diskriminācijas novēršanu visās dzīves jomās. Diemžēl no sākotnējās plašās ieceres rezultātā tika īstenota tikai direktīva par vienādu pieeju precēm un pakalpojumiem. Ar lielām jo lielām grūtībām tika uzlabots Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums. Panākums ir tas, ka grūtnieces ceļojot vairs nav neaizsargātas. Likums aizliedz noteikt atšķirīgu apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lielumu atkarībā no sievietes grūtniecības vai atrašanās pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā. Kas attiecas uz pārējiem apdrošināšanas veidiem, joprojām ir pieļauta diskriminācija, jo iemaksas ir atkarīgas ne tikai no indivīda un viņa dzīves veida, bet arī no dzimumpiederības. Proti, ir mistiski personāži - vidējā sieviete un vidējais vīrietis. Es, piemēram, zinu to, ka esmu Iluta Lāce, unikāla personība, tāpat kā Tu, un ikviens no mums... Jāatzīst, ka praksē daudzi ignorē šo direktīvu. Joprojām sievietes vairākās jomās maksā vairāk par pakalpojumiem, kaut saņem mazāku atalgojumu par tādas pašas vērtības darbu. Matu ieveidošana joprojām sievietēm ir dārgāka daudzās Latvijas frizētavās, neatkarīgi no tā, vai viņām mati ir gari vai īsi – arī vīriešiem taču tāpat ir atšķirības šajā ziņā. Šobrīd top direktīva diskriminācijas novēršanai ES līmenī, kas vēl ir jāpilnveido, ietverot dzimumu diskriminācijas novēršanu dažādās nozarēs.Viens ir skaidrs: kamēr valstī sievietes pazemos, nenovērtēs viņu darbu un ieguldījumu sabiedrības attīstībā, uzvels galvenos aprūpes pienākumus, tikmēr mēs visi dzīvosim kroplā, negodīgā un ilgstoši pastāvēt nespējīgā sabiedrībā. No dzimumlīdztiesības viedokļa īpaši svarīgi ir nodrošināt darba un privātās dzīves apvienošanu. Lai gan, pateicoties ES centieniem, ir pat bijušas speciālas programmas, Latvijas vadošajiem politiķiem tā nekad nav bijusi prioritāte. Jāsaka gan, ka mēs šajā ziņā neesam oriģināli - šis jautājums nav pilnībā atrisināts lielākajā daļā ES valstu. Vienlaikus acīmredzams, ka dzimstības rādītāji ir labākie tieši tajās valstīs, kurās izveidota laba atbalsta sistēma ģimenēm, lai gan sievietes, gan vīrieši varētu nest mājās ienākumus un nodrošināties sociālā riska gadījumiem. Līderpozīcijās ir izvirzījusies Francija. Es esmu par ekonomiku ar sievietēm. Nav iespējams uzbūvēt labklājību, ignorējot pusi sabiedrības, pusi kompetenču, spēju, talantu un zināšanu. Šī gada sākumā Eiropas Parlaments nāca klajā ar aicinājumu Eiropas Komisijai izstrādāt direktīvu, lai nodrošinātu tiesības, kas ļauj apvienot darba un ģimenes dzīvi, arī gadījumos, kad jānodrošina aprūpe bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, veciem cilvēkiem, iekļaujot tiesības uz elastīgu darba laiku kā apzinātu un brīvu vecāku izvēli. Jānodrošina elastīgs darba grafiks arī bērnu aprūpes institūcijās, lai tiešām reāli būtu iespējams apvienot darba un privāto dzīvi. Šāda direktīva nozīmīgi uzlabotu sieviešu situāciju gan Latvijā, gan parējās ES valstīs.Meklējot studiju iespējas, labāk atalgotu darbu, veidojot tuvas attiecības ar citu valstu pilsoņiem, radot kopīgus bērnus, svarīga ir drošība. Lai gan ES ir programmas, piemēram, DAPHNE, kas vērsta uz vardarbības novēršanu un drošības veicināšanu, tomēr kopumā ES valstīs ir dažāda izpratne par to, kas ir drošība, kas ir vardarbība pret sievieti un bērnu. Dažādi uzskati, dažādas interpretācijas, bet rezultātā Latvijas sievietes, kurām ir bērni no citu valstu vīriešiem, nav aizsargātas. No valstīm, kurās seksuālā izmantošana, prostitūcija ir legalizēta, daudz grūtāk ir izpestīt Latvijas sievietes, ja tās nonākušas publiskajos namos. Šajos jautājumos ir jābūt harmonizētai, vienotai ES izpratnei, kas iemiesojas Eiropas likumā. Šo darbu vajadzētu paveikt nākamajam Eiropas Parlamentam. Saskaņā ar 2009.gada Eirobarometra pētījumu par sievietēm un Eiropas Parlamentu, Eiropas sievietes gaida, lai vardarbības novēršanas jautājumi tiktu risināti EP līmenī. Jau šobrīd, neraugoties uz krīzi, Latvija ir iekārojama mērķa valsts cilvēku tirgotājiem, un Latvijā jau atrodas sievietes, kas pārdotas uz šejieni izmantošanai. Lisabonas līguma sākuma daļā ir noteikts, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir vērtība Eiropas Savienībā. Līdz ar to ir nepieļaujami, ka sievietes un bērni kļūst par daļu no precēm, kas tiek pirktas un pārdotas Eiropas Savienībā. Patiesa drošība, patiesa ekonomikas izaugsme sievietes redzējumā un ar sievietes līdzdalību ir izaicinājums jaunā sasaukuma Eiropas Parlamentam.
------
* autore kandidē Eiropas parlamenta vēlēšanās no Jaunā laika saraksta.