Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Koalīcija cer budžeta sarunu gaitā rast savstarpējus kompromisus

Lai arī koalīcijas partneriem aizvien nav izdevies vienoties par nākamā gada budžeta prioritātēm, politiskie spēki cer, ka savstarpējus kompromisus sarunu gaitā rast tomēr izdosies.

Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) pēc Sadarbības padomes sēdes akcentēja, ka piecu partiju koalīcijas dzīvotspēja un pastāvēšana ir balstīta uz spēju sarunāties, kas ir īpaši svarīgi, veidojot budžetu. Trīs nedēļas partneri strādā kopā, jo apliecinājuši gatavību kompromisiem.

"Tas, cik tālu esam tikuši, ir apliecinājums kompromisam," sacīja Viņķele, uzsverot, ka labākais sarunu iznākums būtu sociālās nevienlīdzības mazināšana.

Viņķele pauda cerību, ka koalīcija spēs panākt par saprātīgu kompromisu, kura pamatā būtu nevis vienas politiskas grupas intereses, bet labums visai sabiedrībai.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars atzina, ka budžeta veidošana nekad nav bijusi vienkārša, un tā ir arī šoreiz, ņemot vērā, ka valdību veido piecas partijas.

"Nacionālā apvienība allaž par prioritātēm izvirza ilgtermiņa risinājumus, tostarp atbalstu ģimenēm ar bērniem. Esmu pārliecināts, ka vienosimies par kompromisu," teica politiķis.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka partija ir par atbildīgiem un izsvērtiem lēmumiem, kam būtu jādod pozitīvs efekts uz valsts ekonomiku. Partijas prioritāte ir cilvēki un valsts ekonomikas attīstība, iestājoties pret "matemātisku līdzekļu pārdali".

KPV LV vēlas redzēt, kā katrs valsts budžeta cents nesīs pozitīvu devumu ekonomikai. Ģirģens pastāstīja, ka partija konsultējas ar sabiedrību, uzņēmējiem, lai saprastu viņu intereses budžeta veidošanas procesā, vienlaikus piekodinot, ka partijas interešu lokā ir arī iekšlietu sistēmas uzlabošana.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns solīja atbalstīt koalīcijas partneru kompromisa piedāvājumus, gan vienlaikus sagaidot rēķināšanos ar Jaunās konservatīvās partijas interesēm.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka viņa mērķis ir panākt savstarpēju vienošanos, turklāt līdz šim viņš no visiem koalīcijas partneriem sadzirdējis vēlmi panākt to pašu.

LETA jau vēstīja, ka pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2020.gadā fiskālā telpa ir 178,1 miljons eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro. Koalīcija arī vienojusies neapliekamo minimumu 2021.gadā palielināt līdz 400 eiro, bet 2022.gadā - līdz 500 eiro. Savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai 2020.gada budžetā plānots papildus novirzīt desmit miljonus eiro.

2020.gada budžetā papildu līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai plāno vakcinēties pret gripu?

Kopā nobalsojuši: 504

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ko tu pīpē?(1)

Jaunā paaudze droši vien neticēs, bet bija laiki, kad smēķēšana ārā 30 metru no ieejas skolā skaitījās mazāk kaitīga veselībai nekā manevrēšana ar velosipēdu vai elektroskūteri starp automašīnām.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas