Koalīcija pārliecināta, ka budžeta dēļ valdība nekritīs

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns (TP) cer, ka Saeima varētu budžeta deficīta skaitli tuvināt nullei un, "ja vienu procentu izdotos nomest nost, tad mēs būtu padarījuši lielu darbu", kas nozīmētu deficītu 0,85% apjomā. Valdošās partijas arī ir noskaņotas iesaldēt Saeimas deputātu algas, grozot Saeimas Kārtības rulli. Patlaban 2009.gada budžets plānots ar deficītu 1,85% no IK. Salīdzinot ar šo gadu, budžeta ieņēmumi palielināsies vien par trim procentiem, bet tēriņi — par 9,4 procentiem. Plānojot budžetu, valdība paredzējusi, ka IK nākamgad pieaugs par diviem procentiem, ko Latvijas Banka nosaukusi par pārāk optimistisku skaitli. Premjers I.Godmanis jau paziņojis, ka nepieļaus budžeta deficīta palielināšanu Saeimā. Trešdien intervijā Latvijas radio viņš pieļāva iespēju atkāpties, ja parlamentā valdībā sagatavotais budžeta projekts tiks koriģēts šajā būtiskajā pozīcijā. Premjers uzsvēra, ka valdībai izdevies vienoties ar arodbiedrībām un darba devējiem, ka nākamā gada budžetā prasība pēc algu paaugstināšanas netiks panākta, palielinot budžeta deficītu. Premjers paskaidroja, ka arodbiedrību prasības varētu nodrošināt, tikai pārdalot budžeta iekšējos resursus, ziņo aģentūra BNS. I.Godmanis arī informēja, ka Saeima pirmajā lasījumā par budžetu lems oktobra beigās, bet otrais galīgais lasījums varētu būt novembra beigās. K.Leiškalns ir pārliecināts, ka arī Saeima atradīs rezerves savā budžetā, no kurām varētu atbalstīt, piemēram, Latvijas Radio kori, kurš nav bijis Kultūras ministrijas paspārnē un tāpēc ticis atstāts novārtā iepriekšējos gados. Tam, ka koris būtu jāatbalsta, piekrīt arī citi valdības partiju pārstāvji. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis informēja, ka ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi partija ir vienojusies, ka ministrijas iekšējās rezervēs ir jāmeklē iespējas no 1.septembra tomēr palielināt skolotāju algas saskaņā ar vienošanos. Viens no jautājumiem, par ko budžeta izskatīšanas gaitā būs diskusijas, ir investīcijas pašvaldību projektiem, kur ZZS aicināja pārskatīt TP vadītās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piedāvāto sarakstu, uzskatot, ka tas ir sagatavots TP interesēs. Nepieciešamībai Saeimai izvērtēt šo sarakstu piekrīt arī LPP/LC un TB/LNNK, lai gan šīs partijas pārstāvis Māris Grīnblats uzskata, ka vienošanās būtu jāpanāk koalīcijā, nevis "ar opozīcijas palīdzību kaut kas jāsagrauj". Viņam arī šķiet, ka budžets valdībā ir pieņemts lielā steigā un ministri paši ar to nav paguvuši iepazīties. Neskaidrs ir arī jautājums par īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretarīātu, kuram paredzēts vairāku miljonu latu liels finansējums. Frakciju vadītāji atzina, ka viņiem nav zināmi tā iemesli. Premjera pārstāvji norāda uz nepieciešamību sagatavoties sekretariātu reorganizācijai, kas vēl nav skaidra, savukārt Budžeta komisijas priekšsēdis domā, ka tā ir sekretariātu funkciju veikšanai paredzētā nauda citā institūcijā. Valdības partijas ir pārliecinātas, ka Saeimā valsts budžeta projekts tiks pieņemts un valdība tā dēļ nekritīs.