Politiķis pastāstīja, ka jautājums par Pilsonības likuma grozījumiem ir viens no punktiem, kas bija pārrunāts arī divpusējās sarunās ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK). Šīs jautājums tika pārrunāts arī šodien koalīcijas sadarbības sēdē, uz kuru bija uzaicināti arī Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas pārstāvji un kurā panākta vienošanās par likumprojekta tālāko virzību.
"Mēs aicinām gan Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju, gan arī Saeimas Juridisko komisiju paātrināt šī likumprojekta virzību," sacīja premjers. Pēc viņa teiktā, arī Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs Ingmārs Čaklais (V) koalīcijas pārstāvjus informēja, ka apakškomisija ir gatava nodrošināt visa likumprojekta pietiekami ātru virzību, lai jau augusta laikā šīs likumprojekts nonāktu Saeimā uz otro lasījumu.
Arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka pirmdien visi sarunas dalībnieki vienojās, ka vasarā šīs jautājums tiks atrisināts steidzamības kārtā.
Savukārt Reformu partijas (RP) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka katra koalīcijas partnera vēlmes un idejas vienmēr tiek respektētas. VL-TB/LNNK sarunu laikā par tieslietu ministra kandidatūru izmantoja iespēju arī pārrunāt citus jautājumus ar Vienotību, bet arī RP notiek divpusējas sarunas ar koalīcijas partneriem, tāpēc ir "diezgan normāli", ka arī Vienotība var divpusēji runāt ar VL-TB/LNNK, un RP tajā "neko ārkārtīgu nesaskata", akcentēja RP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.
Katrs no koalīcijas partneriem savā starpā var runāt par visu, ko vēlās, un "mēs nekādā veidā neesam greizsirdīgi", sacīja RP pārstāvis, piebilstot, ka nekādas divpusējas sarunas nav izslēgtas, turklāt visi koalīcijas lēmumi tiek apstiprināti koalīcijas padomē un tiem ir nepieciešams arī RP akcepts.
Kā ziņots, sarunā par tieslietu ministra amata kandidātu VL-TB/LNNK un Vienotība vienojās vēl par vairākiem prioritāriem darbiem, tostarp nekavējoties virzīt grozījumus Pilsonības likumā, kas nodrošina dubultpilsonību ārzemēs dzīvojošiem latviešiem.
Pilsonības likuma grozījumi parlamentā tiek skatīti, lai sakārtotu jautājumu par dubultpilsonības piešķiršanas iespējām un atvieglotu iespēju nepilsoņu bērnus reģistrēt par pilsoņiem. Pilsonības likuma grozījumu otrajam lasījumam ir iesniegti 80 priekšlikumi, kuru izvērtēšanu apakškomisija turpinās arī Saeimas vasaras brīvdienās.