Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Koķe: studentiem savās augstskolās jāprasa studiju kvalitāte

Šodien no valdības ēkas uz Saeimu plānots gājiens, lai tā dalībnieki likumdevējam paziņotu, ka nav pieļaujams finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai un zinātnei. Tā ir neapstrīdama patiesība - lai veicinātu Latvijas attīstību un konkurētspēju, šīs jomas ir īpaši nozīmīgas, un arī šajā sarežģītajā situācijā valsts tās atbalsta.

Pirms nedēļas, tiekoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tajā skaitā ar augstākās izglītības un zinātnes pārstāvjiem, tika saņemts atzinīgs vērtējums Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paveiktajam 2010.gada valsts budžeta projekta izstrādē. Šīm jomām bija, ir un būs pat vēl lielāks Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsts.

Taču pirms detalizētākas finanšu situācijas raksturošanas veltīšu uzmanību tādām lietām kā prasīgums un atbildība. Attīstības pamatā ir nevis patērētāja kultūra un bezmērķīga enerģijas tērēšana, bet prasīgums pret sevi, atbildīgs un rezultatīvs darbs, lai valsts un sabiedrība redz un novērtē sasniegto, bet tautsaimniecība - izmanto. Šīs divas lietas - prasīgumu un atbildību - pirmām kārtām izjūtu un redzu kā prasīgumu pret sevi un atbildību par savu darbu, tikai pēc tam - pret citiem. Pēc šāda principa vados savā darbībā. Tāpēc nevaru arī pilnībā pievienoties vienpusīgi izteiktajiem pārmetumiem valdībai un IZM par 2010.gada valsts budžeta projektu un samazināto finansējumu ministrijas pārziņā esošajām jomām, īpaši - augstākajai izglītībai un zinātnei. Maz ko dod šāds retorisks salīdzinājums par valsts ieguldījumu 2007. vai 2008.gadā, ja sabiedrībai skaidri nespēj uzskaitīt ieguvumus un rezultātus.

Nauda ir, vai jāsūdzas?

Par finansējumu. Izstrādājot nākamā gada budžeta projekta, atšķirībā no sākotnējās situācijas augstākajai izglītībai un zinātnei papildu panākti gandrīz deviņi miljoni latu, resursi izdevumu segšanai patlaban veido vairāk nekā 65 miljonus latu. Turklāt zinātnes bāzes finansējums nodrošināts 93% apmērā no šā gada līmeņa laikā, kad dažu citu ministriju pozīcijām atlikušā finansējuma apjoms veido teju trešo vai pat piekto daļu no esošā. Turklāt augstākajai izglītībai un zinātnei nodrošināta iespēja jau tagad un nākotnē uz konkurences pamata vēl nebijušā apjomā saņemt ES struktūrfondu līdzekļus. Piemēram, tagad pieejamas stipendijas maģistrantūras studentiem - kopā 9,15 milj. latu (vienam studentam - līdz Ls 300 mēnesī) - un stipendijas doktorantūras studentiem - kopā 40,46 milj. latu (1. un 2.kursa doktorantam - līdz Ls 600 mēnesī, bet 3.kursa doktorantam un zinātniskā grāda pretendentam - līdz Ls 800 mēnesī). IZM strādā, lai rastu iespēju stipendijas no ES līdzekļiem maksāt arī bakalaura līmeņa studentiem. Nozares praktiķu vidū atzinīgi novērtētās aktivitātes Cilvēkresursu piesaiste zinātnei ietvaros notiek līgumu parakstīšana par kopējo summu 40,24 milj. latu. Jau drīzumā, lai modernizētu augstākās izglītības iestāžu telpas un iekārtas studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, plānots sadalīt 100 miljonus latu.

Ņemot vērā, ka arī šis vairāk nekā simt miljonos latu mērāmais ES finansējums patiesībā ir valsts budžeta līdzekļi, uzskatu, ka nav īsti objektīva pamata sūdzībām. Tādēļ arī Latvijas sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem, jo daļēji šie līdzekļi ņemti no viņu maciņiem, ir tiesības prasīt rezultātu. Arī ministram ir šādas tiesības, lai gan Latvijā no ministra ierasts tikai prasīt. Tāpēc augstākās izglītības un zinātnes pārstāvjiem jautāju: kas par šo naudu tiks paveikts? Ko no tā iegūs sabiedrība, tautsaimniecība, valsts? Kādus rezultātus plānots sasniegt pēc gada, diviem vai pieciem? Kāda bijusi atdeve un ieguvums sabiedrībai no finansējuma pieauguma «treknajos gados»? Laikā un vietā ir arī jautājums: vai protam būt patiesi autonomi, jo augstākās izglītības un zinātnes jomās iesaistītie zina, ka patlaban vairākās ES valstīs - Vācijā, Francijā un Somijā - notiek reformas, kuru pamatā ir publiski atvasinātas personas statusa un lielākas autonomijas piešķiršana, kas Latvijā paveikts jau pirms vairākiem gadiem.

No vairākiem augstākās izglītības un zinātnes pārstāvjiem esmu saņēmusi daudzas gandarījošas atbildes. Tās stimulējam rast arī ar ES struktūrfondu līdzekļiem, jo, pretendējot uz šo finansējumu, tiek prasīta un vērtēta kvalitāte un rezultāts, piemēram, augstākās izglītības un zinātnes iestāžu stratēģiskās darbības perspektīvais redzējums. Taču ierastā orientācija uz negācijām un trūkumu meklēšanu bieži vien traucē saskatīt un novērtēt jau sasniegto. Tā šogad noslēdzas deviņu valsts pētījumu programmas, un to provizoriskie rezultāti liecina, ka vairākās jomās, sadarbojoties zinātniekiem un uzņēmējiem, izstrādātas jaunas tehnoloģijas inovatīvu produktu izgatavošanai - iegūts preparāts, kas varētu kļūt par nākamās paaudzes atmiņas stimulatoru un ir vismaz 50 reižu efektīvāks par piracetāmu; atrasta molekula, kas pretendē kļūt par nākamās paaudzes mildronātu un ir vismaz 40 reizes aktīvāka par patlaban lietoto preparātu sirds asinsvadu ārstēšanai. Latvijas zinātnieki veikuši nozīmīgus pētījumus nacionālās identitātes, vēsturiskā mantojuma u.c. jomās. Studenti un mācībspēki sadarbībā ar augsto tehnoloģiju parku būvē pirmo mikrosatelītu. Gandarījumu rada arī fakts, ka vairākus pēdējos gadus Rīgas Ekonomikas augstskola ierindojas laikraksta Financial Times Eiropas biznesa augstskolu reitinga pirmajā piecpadsmitniekā un šīs augstskolas rektors, balstoties uz savu starptautisko pieredzi, nebeidz slavēt Latvijas vidusskolu absolventus. Katru gadu ir lepnums par Latvijas jauniešiem - starptautisko mācību priekšmetu medaļniekiem un ES jauno zinātnieku konkursa laureātiem, paldies viņu pedagogiem.

Vaicājiet arī sev

Vēršoties pie vieniem no šodienas pasākuma rīkotājiem - Latvijas Studentu apvienības -, vēlos atkārtoti apliecināt, ka vienmēr ar jums esmu sadarbojusies, aizstāvējusi jūsu intereses un turpināšu to darīt. Tāpat kā iepriekš, arī nākotnē sagatavotos līgumus starp IZM un katru augstskolu parakstīšu tad, kad būšu saņēmusi no jums apstiprinājumu par studentu sociālo garantiju respektēšanu un iespējami labākajiem risinājumiem katrā augstskolā. Atbalstu studentu pausto finansēšanas pieeju «nauda seko kvalitātei» un aicinu dalīt atbildību par tā ieviešanu. Jau drīzumā Saeima 2.lasījumā skatīs ar studentu līdzdalību izstrādāto Augstākās izglītības likumprojektu, kas ir uzskatāms atbildīgas un konstruktīvas rīcības rezultāts. Taču šā likumprojekta iedzīvināšana nepieciešama jau tagad, visupirms to saistot ar Latvijas augstākās izglītības iestāžu starptautiskās atpazīstamības un uzticamības vairošanu.

Neierobežojot demokrātijas dotās tiesības, atļaušos tikai atgādināt, ka šis gājiens plānots laikā, kad ikvienam ir iespēja pierādīt savu prasīgumu pret sevi un atbildību pret valsti - piedaloties studiju procesā, veicot laboratorijas darbus vai lietderīgi pavadot laiku bibliotēkās.

Uzskatu, ka jautājumi un atbildes gan par finanšu izlietojumu un to piešķīrumu, gan par rezultātiem un sasniegumiem, tajā skaitā augstākajā izglītībā un zinātnē, nedrīkst pazust no sabiedrības darba kārtības un interešu loka. Tie nenogurstoši jāuztur aktuāli. Arī studentiem jāvēršas pie valsts, bet pirmām kārtām jautājumi jāuzdod sev, savās augstskolās, jāprasa studiju kvalitāte. Gribu ticēt, ka arī sabiedrība no gājiena dalībniekiem sagaidīs atbildes uz iepriekš izvirzītajiem jautājumiem, tādējādi vairojot un stiprinot izpratni par izglītības un zinātnes nozīmīgumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas