Komisijas deputātu vairākums un eksperti atzina, ka sešu mēnešu laikā kopš ir spēkā šī likuma norma, Latvijā ieplūdis vērā ņemams investīciju apjoms. Vienlaikus tika akcentēts, ka pusgads ir pārāk īss laiks, lai pilnvērtīgi izvērtētu šīs normas ietekmi.
Iespēja par būtiskām investīcijām saņemt uzturēšanās atļaujas ir daudzās Eiropas valstīs, pauda deputāts Klāvs Olšteins (Vienotība), kā piemērus minot Lielbritāniju, Šveici un Austriju.
Deputāts Ainārs Šlesers (PLL) sacīja, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šāda iespēja bija jau ilgi pirms Latvijas un tur šie investīciju sliekšņi ir zemāki.
Pusgada laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) izskatīti gandrīz divi simti uzturēšanās pieteikumu, lielākā daļa no tiem saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi. Katru pieteikumu drošības iestādes rūpīgi pārbauda un atteikts
tikai vienai personai, jo tai liegta iebraukšana valstī, skaidroja PMLP
priekšnieka vietniece Maira Roze.
Lielākā daļa pieteikumu saņemta no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas. Kopējā veikto nekustamo īpašumu darījumu vērtība ir apmēram 16 miljoni latu un apmēram 10 miljoni ieguldīti bankās, savukārt nodevās par īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā nomaksāti vairāk nekā 250 tūkstoši latu.
Komisija vienojās nākamnedēļ, 1.martā, detalizēti izskatīt likumprojekta otrajam lasījumam saņemtos priekšlikumus. Par grozījumiem Imigrācijas likumā atbildīga ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.