Komisija piedāvās atteikties no idejas noteikt 6. un 7.janvāri par pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkiem.
Komisijas deputāte Ina Druviete (JL) sēdē
atzina, ka nav pieļaujami kādas atsevišķas reliģiskās konfesijas
svētkus noteikt par valsts svētku dienu, norādot, ka Ziemassvētki,
kas tiek svinēti 24., 25. un 26.decembrī, netiek asociēti ar kādu
konkrētu konfesiju.
"Tas ir absolūti
nepieļaujami no sabiedrības integrācijas viedokļa," teica I.Druviete,
skaidrojot, ka, neizdarot grozījumus likumprojekta otrā lasījuma
redakcijā, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki būs ne tikai
reliģiskas konfesijas svētki, bet kļūs par valsts svētku dienām.
Tāpat deputāti
vienojās izslēgt no likuma normu, kas nosaka, ka pareizticīgie, vecticībnieki
un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus
un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās. Deputāti
pamatoja, ka konfesijām pašām ir tiesības izvēlēties, kad atzīmēt
šos svētkus.
Komisija atbalstīja
priekšlikumu atzīmējamo dienu sarakstā iekļaut septembra otro svētdienu
- Tēva dienu. Komisijas deputāts Oskars Kastēns (LPP/LC) skaidroja,
ka Tēva dienai ir jau simts gadu ilgas tradīcijas un to atzīmē daudzviet
pasaulē, tostarp ASV, Vācijā, Lietuvā un Igaunijā.
Tāpat Saeima
jau otrajā lasījumā ir atbalstījusi priekšlikumu par atzīmējamu
dienu noteikt arī 1.oktobri, kas būs Starptautiskā veco ļaužu diena.
Daudzviet Eiropā šo dienu atzīmē jau kopš 1991.gada, un arī Latvijas
nevalstiskās organizācijas un pašvaldības ir aicinājušas to iekļaut
atzīmējamo dienu sarakstā.