Viņš gan atzīst, ka pēc Satversmes atvēršanas būs nepieciešama plašāka diskusija, jāgroza būtu arī Saeimas Kārtības rullis un vēlēšanu likums. TP ierosinājums ir papildināt Satversmes 10.pantu, kas noteic, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem ar šādiem diviem nosacījumiem: "Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima ar ne mazāk kā 2/3 visu Saeimas locekļu balsu vairākumu var saīsināt savu pilnvaru termiņu. Šajā gadījumā izsludināmas jaunas Saeimas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas." Tas nozīmētu, ka pēc 51 deputāta ierosinājuma par parlamenta atlaišanu būtu jānobalso 67 tā locekļiem. "Šis institūts pasaulē nav ļoti izplatīts, kādās desmit valstīs. Ir arī mums kaimiņos Lietuvā un Polijā, kur tika iestrādāts jaunajās konstitūcijās 90.gados," stāsta konstitucionālo tiesību jurists Jānis Pleps. Plaši piemērota šī procedūra netiek, viņš norāda: piemēram, Polijā pagājušās desmitgades beigās parlaments to mēģināja izdarīt, bet neizdevās. J.Pleps stāsta, ka TP piedāvātais kvalificētais vairākums ir diezgan augsts, jo lielāks noteikts tikai Satversmes 72.pantā: ne mazāk kā 3/4 no visiem deputātiem jeb 75 vēlreiz jānobalso par apturētu likumu, lai tas nenonāktu izlemšanai referendumā. Tomēr nav skaidri vairāki jautājumi, uzsver eksperts: "Kas pašatlaišanās gadījumā notiek ar Saeimas darba organizāciju? Cik bieži un kad tas varētu notikt? Ja nu tas notiek mēnesi pirms prezidenta pilnvaru beigām, tad varam palikt bez parlamenta un bez valsts galvas." R.Bērziņš atzīst, ka detaļas vēl būs jāizstrādā, taču dažas idejas viņam esot. Piemēram, Saeimas sēdes varētu notikt saskaņā ar Satversmes 20.pantā noteikto: prezidijam tās jāsasauc, ja to prasa prezidents, premjers vai 34 deputāti. Annija Kārkliņa, kura Latvijas Universitātē pasniedz salīdzinošās konstitucionālās tiesības, Dienai norādīja uz negatīvajiem aspektiem: šādas parlamenta tiesības ir iespējams viegli izmantot politiskās manipulācijās, kad lielākās partijas var izvēlēties izdevīgu laiku sevis atlaišanai. Ja nav izslēgta šo partiju pārstāvju turpmāka diskvalifikācija pēc tam sekojošajās vēlēšanās, tas teorētiski var novest pie vēl lielākas politiskās ietekmes iegūšanas. Deviņos mēnešos nekas nevirzījās uz priekšu attiecībā uz tautas tiesībām atlaist Saeimu, savukārt tagad TP gatava triecientempā mainīt Satversmi, piebilst A.Kārkliņa un uzsver: jebkuriem Satversmes un likuma grozījumiem jābūt pārdomātiem un ekspertu vidū rūpīgi izdiskutētiem.
Konstitucionālo tiesību zinātāji kritiski vērtē TP iniciatīvu
Diezgan reti pasaulē izplatīta prakse, ko piemēro, kad valstī ir ļoti liela krīze un parlaments paralizēts, — šādas atsauksmes konstitucionālo tiesību eksperti izsaka par Tautas partijas (TP) rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz Saeimas pašatlaišanās institūta ieviešanu. Paredzēts, ka jau trešdien TP frakcija grozījumus varētu akceptēt un iesniegt Saeimas prezidijā, Dienai norāda to autors TP priekšsēdētāja un iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieks likumdošanas jautājumos Reinis Bērziņš.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
VĒRTĒ EKSPERTI
Jānis Pleps, Konstitucionālo tiesību eksperts
Piedāvātā konstrukcija atgādina to, kāda ir Satversmes 51.pantā par Valsts prezidenta atlaišanu, nepieciešamais Saeimas deputātu vairākums ir tāds pats. Pēc tam parlaments nekavējoties ievēl jaunu prezidentu, tautas nobalsošanā to neapstiprina. Piedāvātais slieksnis — ne mazāk kā 2/3 no deputātu skaita — ir diezgan augsts, otrs augstākais Satversmē. Cik augstu to noteikt, ir politiska izšķiršanās, valstīs, kuru konstitūcijā šis mehānisms ir, sliekšņi ir dažādi: piemēram, Lietuvā trīs piektdaļas, bet Polijā — divas trešdaļas no parlamenta locekļiem. Šis institūts parasti neparedz vēl arī tautas apstiprinājumu.
Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas priekšsēdētājs
No tīri tiesiskās puses un juridiskās tehnikas puses — tur nav problēmu, šādus Satversmes grozījumus Saeima var pieņemt. Taču, no politiskās puses vērtējot, vai ir korekti, ka parlaments nevis izdara savu darbu, bet paceļ cepuri un aiziet prom? Ja arguments ir neuzticība Saeimai, vai tad, pirmkārt, nebūtu jāizdara tā, lai uzticība rastos, piemēram, dodot tiesības rosināt Saeimas atlaišanu tautai? Sanāk, ka parlaments varēs pašatlaisties, kad deputātiem apniks strādāt vai būs noguruši, bet tautas griba joprojām netiks ņemta vērā.
Annija Kārkliņa, LU JF Valsts tiesību zinātņu katedras lektore
Satversmes grozīšana, paredzot parlamentam tiesības sevi atlaist, nav pāris nedēļās vai mēnešos izlemjams jautājums. It sevišķi nepieļaujami ir tas, ka formulējumu, kādos apstākļos parlaments ir tiesīgs sevi atlaist, pieņems pats parlaments, kurš grasās sevi atlaist, tādējādi radot risku, ka Satversmē tiek iestrādāta nevis universālos gadījumos piemērojama parlamenta atlaišanas klauzula, bet gan kazuistisks "2009.gada gadījums". (...) Pašlaik TP ierosinājums izskatās kā gadījums, kad darbinieks, kurš grasās uzteikt darbu, pats rakstītu Darba likumu, paredzot, uz kādiem noteikumiem viņš var pamest darbu.
Piedāvātā konstrukcija atgādina to, kāda ir Satversmes 51.pantā par Valsts prezidenta atlaišanu, nepieciešamais Saeimas deputātu vairākums ir tāds pats. Pēc tam parlaments nekavējoties ievēl jaunu prezidentu, tautas nobalsošanā to neapstiprina. Piedāvātais slieksnis — ne mazāk kā 2/3 no deputātu skaita — ir diezgan augsts, otrs augstākais Satversmē. Cik augstu to noteikt, ir politiska izšķiršanās, valstīs, kuru konstitūcijā šis mehānisms ir, sliekšņi ir dažādi: piemēram, Lietuvā trīs piektdaļas, bet Polijā — divas trešdaļas no parlamenta locekļiem. Šis institūts parasti neparedz vēl arī tautas apstiprinājumu.
Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas priekšsēdētājs
No tīri tiesiskās puses un juridiskās tehnikas puses — tur nav problēmu, šādus Satversmes grozījumus Saeima var pieņemt. Taču, no politiskās puses vērtējot, vai ir korekti, ka parlaments nevis izdara savu darbu, bet paceļ cepuri un aiziet prom? Ja arguments ir neuzticība Saeimai, vai tad, pirmkārt, nebūtu jāizdara tā, lai uzticība rastos, piemēram, dodot tiesības rosināt Saeimas atlaišanu tautai? Sanāk, ka parlaments varēs pašatlaisties, kad deputātiem apniks strādāt vai būs noguruši, bet tautas griba joprojām netiks ņemta vērā.
Annija Kārkliņa, LU JF Valsts tiesību zinātņu katedras lektore
Satversmes grozīšana, paredzot parlamentam tiesības sevi atlaist, nav pāris nedēļās vai mēnešos izlemjams jautājums. It sevišķi nepieļaujami ir tas, ka formulējumu, kādos apstākļos parlaments ir tiesīgs sevi atlaist, pieņems pats parlaments, kurš grasās sevi atlaist, tādējādi radot risku, ka Satversmē tiek iestrādāta nevis universālos gadījumos piemērojama parlamenta atlaišanas klauzula, bet gan kazuistisks "2009.gada gadījums". (...) Pašlaik TP ierosinājums izskatās kā gadījums, kad darbinieks, kurš grasās uzteikt darbu, pats rakstītu Darba likumu, paredzot, uz kādiem noteikumiem viņš var pamest darbu.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!