LTV no valsts budžeta pieprasījusi 90 tūkstošus latus, konkrēti nenorādot cik un kādus raidījums plānots titrēt. Tie varētu būt “informatīvi dokumentāli, diskusiju, kultūras un iespējams arī bērnu raidījum”. “Kādus tieši vēl nevaram nosaukt,” saka LTV1 pārstāve Sarmīte Plūme. Tas tikšot lemts pēc 2011.gada budžeta apstiprināšana, neminot konkrētu datumu. Arī E.Kots nespēja nosaukt aptuveno raidījumu skaitu, kuram par minēto summu iespējams nodrošināt titrus. “Mēs aprēķinām pēc vajadzības un likuma prioritātes,” viņš teica. Vairākkārtēji taujāts pēc konkrētākas atbildes, LTV vadītājs lūdza sazināties elektroniski, jo izmaksu aprēķināšanai esot nepieciešams sazināties ar dažādām LTV nodaļām.Titrēšana tiek veikta LTV iekšienē. “Mums taču ir resursi, kas to var izdarīt,” teic S.Plūme. Kā stāsta SDI Media Latvia vadītājs titrēšanas pakalpojumi iepriekš piedāvāti LTV, taču saņemts atteikumus.
“Diemžēl mūsu piedāvājums nebija izskatīts pēc būtības un bija salīdzināts tikai ar tiešajām izmaksām, kas sastāda tikai daļu no kopējām adaptācijas izmaksām,” stāsta I.Djačenko. Viņš teic, ka LTV piedāvāts ietaupīt uz netiešajām izmaksām, kas ietver administrāciju, tehnoloģijas un materiālus.
Uzņēmums par to iesniedza sūdzību Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), taču tā tika noraidīta. NEPLPL neesot guvusi pārliecību, ka, izmantojot SDI Media Latvia pakalpojumus, varētu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Tāpat televīzija uzsvērusi, ka ziņu materiālu titrēšana ārpus LTV neesot iespējama, jo nereti ziņu materiāli tiek gatavoti neilgi pirms laišanas ēterā.
“Mēs vienmēr izvērtējam, kas ir lētāk,” E.Kots stāsta, kādēļ LTV atteicās no piedāvātajiem pakalpojumiem. Viņš nenoliedz, ka sadarbība ar SDI Media Latvia nākotnē varētu būt iespējama. Tomēr skaitļus, kas uzskatāmi parādītu cenu atšķirību starp LTV iekšienē un SDI Media Latvia veikto titrēšanu, LTV vadītājs nenosauca. “Viss bija aprēķināts,” viņš noteic.