Kredītņēmēju atbalsta programma ierauga dienasgaismu

Galvojumu būs jāatmaksā 10 gadu laikā, un tā cena papildus bankas noteiktajai procentu likmei būs 1%. Par galvojuma piešķiršanu personīgi lems finanšu ministrs.Valsts galvojumu programma darbosies divus gadus pēc noteikumu spēkā stāšanās, kopumā plānots, ka tiks izsniegti galvojumi par kopējo summu līdz 82 miljoniem latu.Pretendēt uz valsts galvojumu varēs personas, kas līdz 2008.gada 31.decembrim saņēmušas kredītu vienīgā mājokļa iegādei, būvniecība,i rekonstrukcijai vai remontam. Turklāt šim mājoklim jābūt arī personas deklarētajai dzīves vietai, tāpat tam jābūt ieķīlātam aizdevuma saistību nodrošināšanai. Tāpat kredīta summa nedrīkstēs pārsniegt 100 000 latu.Galvojumu varēs saņemt tad, ja kredīta ņēmēja ienākumi nav pietiekami maksājumu veikšanai pilnā apmērā, ja vidējie mēneša ienākumi salīdzinājumā ar 2009.gada pirmo pusi samazinājušies vairāk nekā par 30%. Tāpat uz galvojumu varēs pretendēt tad, ja pēc maksājumu nomaksas ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli nepārsniedz iztikas minimumu.Par to, vai kredītņēmēju pieteikt valsts galvojuma programmai, būs jālemj bankai, kurā ņemts aizdevums. Paredzēts, ka kredītiestādes savus klientus galvojuma saņemšanai varēs pieteikt līdz šī gada 30.novembrim. Tomēr arī bankām izvirzīta virkne prasību.Kredītiestādēm būs "jāiesaldē" vismaz 20% no kredīta pamatsummas atlikuma, tam nepiemērojot procentu likmi un no tās neveicot maksājumus. Bet atlikušajai kredīta summai bankas nedrīkstēs piemērot procentu likmi, kas lielāka par 2,5% plus sešu mēnešu _Euribor, Libor, Rigibor_ vai cits indekss.Restrukturizētā kredīta mēneša maksājums nedrīkstēs pārsniegt 40% no kredītņēmēja mājsaimniecības kopējiem mēneša ienākumiem, tā termiņš nedrīkstēs pārsniegt 40 gadus. Ja aizņēmējs maksājumus veiks pilnā apmērā vismaz pusi galvojuma programmas laika un vēl noteiktos termiņos pēc tam, tad bankai būs 50% vai 100% apmērā jānoraksta "iesaldētā" kredīta daļa.