Lielākā daļa valstu, to vidū Alžīrija, ASV, Austrālija, Baltkrievija, Brazīlija, Bulgārija, Čīle, Igaunija, Itālija, Gruzija, Lietuva, Meksika, Vācija, paudušas atzinību par Latvijas paveikto kopš neatkarības atjaunošanas, tostarp veiksmīgo sabiedrības integrācijas, mazākumtautību tiesību nodrošināšanas un naturalizācijas politiku.Ukraina īpaši pateikusies par Latvijas atbalstu Ukraiņu skolai Rīgā. Valstis augstu novērtējušas Latvijas darbu dzimumu līdztiesības veicināšanā un cilvēktirdzniecības apkarošanā un norādījušas, ka, neraugoties uz jau paveikto, daudzās jomās darbs jāturpina.Savukārt Krievija atkārtoja jau agrāk izskanējušos pārmetumus pilsonības jautājumos, ignorējot Latvijas sasniegto. Krievija un Ekvadora bija vienīgās, kas uzrunās apgalvoja, ka Latvijā pastāvot masveida bezvalstniecība.Vairākas valstis pauda atzinību par Latvijas iniciatīvu Cilvēktiesību padomē, mudinot citas ANO dalībvalstis izsniegt tā dēvētos pastāvīgos ielūgumus ANO speciālajiem ziņotājiem. Kopš Latvijas iniciatīvas sākuma šādu valstu skaits ir pieaudzis no 56 līdz 82.Latvija saņēmusi vairākas rekomendācijas. Vairākas ANO dalībvalstis mudināja atcelt nāvessodu kara apstākļos, liela daļa rekomendāciju mudina Latviju turpināt pasākumus jebkuras diskriminācijas izskaušanā, bērnu un invalīdu tiesību un dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas un cilvēktirdzniecības apkarošanas jomā. Latviju arī aicināja turpināt pasākumus, kas veicina Latvijas pilsonības iegūšanu, tostarp Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, kā arī turpināt uzlabot apstākļus ieslodzījuma un tam pielīdzināmās vietās. Valstis mudināja Tiesībsarga biroju akreditēties starptautiskajā ombudu koordinācijas struktūrā – Starptautiskajā Koordinācijas komitejā.Līdz 2011.gada septembrim Latvijai jāiesniedz rakstveida izvērtējums par visām rekomendācijām, norādot, kuras no tām Latvija plāno ieviest, kuras jau ir ieviestas un kuras nav pieņemamas vai neatbilst Latvijas interesēm. Darba grupas ziņojumu, kurā būs iekļauts Latvijas viedoklis par rekomendācijām, septembra sesijā apstiprinās ANO Cilvēktiesību padome.Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, kas ANO dalībvalstis iepazīstināja ar Latvijas sasniegumiem cilvēktiesību jomā kopš neatkarības atjaunošanas, tostarp sabiedrības integrācijas, valodas apmācības, naturalizācijas, dzimumu vienlīdzības, invalīdu tiesību jomā, cilvēktirdzniecības apkarošanā un ieslodzījuma vietu apstākļu uzlabošanā.Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas eksperti diskusijā sniedza papildinformāciju par situāciju attiecīgajās jomās un atbildēja uz ANO dalībvalstu pārstāvju jautājumiem.ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējais periodiskais pārskats tika sākts 2008.gadā, paredzot reizi četros gados visās ANO dalībvalstīs pēc vienādas metodoloģijas izvērtēt cilvēktiesību situāciju. Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 11.sesijas ietvaros tiek izskatīta cilvēktiesību situācija 16 valstīs ‒ Beļģijā, Dānijā, Palau, Somālijā, Seišelu salās, Zālamana salās, Latvijā, Sjerraleonē, Singapūrā, Surinamā, Grieķijā, Samoa, Sentvinsentā un Grenadīnās, Sudānā, Ungārijā, Papua-Jaungvinejā (valstis minētas izskatīšanas secībā).
Krievija un Ekvadora pārmet Latvijai masveida bezvalstniecību
Latvijas delegācija esot veiksmīgi aizstāvējusi pirmo nacionālo ziņojumu par vispārējo cilvēktiesību situāciju ANO Cilvēktiesību padomes darba grupas sanāksmē Ženēvā, lai gan Krievija un Ekvadora uzrunās apgalvojušas, ka Latvijā pastāv masveida bezvalstniecība.Ārlietu ministrijas Preses centrā aģentūru BNS informēja, ka Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas diskusijā par Latvijas ziņojumu piedalījās 43 valstis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.