A.Djukovs apsūdz melos ne vien filmas autoru, bet arī filmā runājošo Kembridžas universitātes profesoru Normanu Deivisu un Sorbonas Universitātes profesori Fransuāzu Tommu.
Vienlaicīgi Djukovs atzīst, ka „no tehniskā viedokļa filma uzņemta ļoti labi, izmantojot datorgrafiku un atzīstamu montāžu”.
Jau vēstīts, ka š.g. 17. maijā prokremliskā jauniešu organizācija „Jaunā Krievija” organizēja filmas režisora, Edvīna Šnores publisku lelles dedzināšanu pie Latvijas vēstniecības. Tajā piedalījās arī vēsturnieks A.Djukovs.
Filmu „Padomju stāsts” recenzējis ietekmīgais britu žurnāls „The Economist” un tā izraisījusi ar vien pieaugošu interesi Eiropā. Televīzijas un kinoteātri no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Gruzijas, Slovēnijas un Horvātijas jau pauduši vēlmi filmu demonstrēt.
Filmas galvenie pieturas punkti ir 1932. un 1933.gada mākslīgi izraisītais bads Ukrainā jeb "golodomors", poļu virsnieku noslepkavošana Katiņā 1940.gadā, SS un čekistu sadarbība, masu deportācijas Padomju Savienībā un medicīniskie eksperimenti, kas tika veikti ar gulaga sistēmā ieslodzītajiem.
Filma „Padomju stāsts” līdz 10. jūnijam skatāma kinoteātrī „Rīga”.
Ivans Ivanovičs