Par to liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā nonākušās Krievijas žurnālistu vēstules, kas adresētas sadarbības partneriem - tūrisma nozares pārstāvjiem Latvijā.
Žurnāla "Aeroflot Style" žurnāliste Marina Kameņičnaja stāsta, ka uzaicināta piedalīties preses braucienā uz Rīgu, kura mērķis bijis izstāstīt par tūrisma pakalpojumiem un rosināt Krievijas iedzīvotājus doties uz šo "Baltijas paradīzi".
Žurnāliste devusies uz Latvijas konsulāro pārstāvniecību Maskavā, lai saņemtu vīzu, bet nokļuvusi pazemojošā situācijā.
Kameņičnaja norāda uz četriem aspektiem, kas atstājuši ļoti negatīvu iespaidu par Latvijas diplomātu darbu.
Pirmkārt, konsulārajā pārstāvniecībā nācies nīkt rindā. Atšķirībā no citu valstu prakses Latvijas pārstāvniecībā nav atvēlēta speciāla telpa rindā gaidošiem cilvēkiem, nav vairāku lodziņu, kuros uzklausa apmeklētājus, nav kondicioniera un krēslu.
"Šeit cilvēki drūzmējas pie žoga, kas atrodas pie ieejas konsulātā. (..) Nav svarīgi, vai ir auksts, pūš vējš, līst lietus - visi stāv uz ielas un gaida," stāsta žurnāliste, kura stundu gaidījusi zem lietus bez iespējām pūlī atvērt lietussargu.
Otrkārt, Latvijas pārstāvniecības darbinieki bijuši rupji un neatsaucīgi. "Reizi 20-30 minūtēs vārtiņi atvērās un konsulāta darbinieks nosauca dažus uzvārdus no saraksta. Neko nevarēja dzirdēt, cilvēki viens otru grūstīja, cenšoties uztvert darbinieka teikto. Viņš uzvārdus neatkārtoja un uzvedās rupji, sakot: "Es teicu, izklīst! Gaidiet, kad izsauks! Viss!"," novēroto apraksta Kameņičnaja.
Treškārt, drūzmēšanās dēļ nebija iespējas izmantot VIP pogu. Vienā rindā jāstāv neatkarīgi no tā, kādus pakalpojumus vēlas saņemt konsulātā.
Ceturtkārt, pārstāvniecības darbinieki pazemojuši apmeklētājus. "Redzēju briesmīgu gadījumu. Gados vecs vīrietis, invalīds, bez kājas un ar kruķiem, kuru aiz rokas veda radinieki, lūdza palaist viņu iekšpagalmā pasēdēt, jo viņam bija grūti stāvēt, bet gaidīt automašīnā nevar - sava kārta jāvaktē pie durvīm. Konsulāta darbinieki viņu rupji "pasūtīja" uz visām četrām debespusēm," redzēto atstāsta žurnāliste.
Viņa norāda, ka pēc šāda konsulāta apmeklējuma nav nekādas vēlēšanās ne pašam apmeklēt Latviju, ne ieteikt šo valsti kādam citam, it īpaši, ja ņem vērā, ka var doties uz citām valstīm, kuras savas vīzas izsniedz daudz civilizētākā veidā.
Kameņičnaja pat pieļauj iespēju, ka konsulātā novērotā attieksme ir saistīta ar Latvijas un Krievijas attiecībām: "Pret krieviem, kā es saprotu, attieksme ir, maigi sakot, ne pārāk pozitīva."
Arī žurnāla "Rossia Inflight" žurnāliste Tatjana Arefjeva uzsver, ka pat masu mediju darbiniekiem, kuriem iepriekš sarunāta vizīte, Latvijas konsulāta apmeklējums ir īsts pārbaudījums. Viņa vērš uzmanību tam, ka apsardzes dalībnieki ir nepieklājīgi un neieinteresēti apmeklētāju problēmās.
Žurnālists Deniss Sergejevs aicina konsulāta apsargiem "iemācīt uzvesties". Pret pārstāvniecības darbiniekiem, kuri pieņem dokumentus, neesot pretenziju, bet apsargi esot nepieklājīgi un pret apmeklētājiem attiecas kā pret sabiedrības padibenēm.
"Iespējams, apsargiem jāatgādina, ka Krievijas tūristi Latvijā atstāj naudu."
Arī viņš novērojis milzīgo rindu pie konsulāta durvīm, kas atgādina padomju laikos novērotās rindas pēc pārtikas produktiem.
Sergejevs kā pozitīvu piemēru min Itālijas pārstāvniecību, kur var pierakstīties dokumentu nodošanai telefoniski un pēc tam ierasties jau noteiktajā laikā. Cits piemērs ir Francijas pārstāvniecība, kur uzstādīts automāts, kas apmeklētājiem piešķir numuriņus.
Tāpat žurnālists aicina piemērot īpašus noteikumus vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuriem gaidīt kopējā rindā ir smagi.
Visi žurnālisti norādījuši, ka ir noskaņoti pozitīvi pret Latviju un tūrisma iespējām mūsu valstī un piekrituši publiskot savus vārdus un vēstules ar mērķi, lai uzlabotos situācija ar vīzu saņemšanas iespējām Latvijas konsulārajās pārstāvniecībās.
Kā ziņots, pirmdien uz Latvijas pārstāvniecībām Maskavā, Minskā, Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā un Londonā, lai palielinātu dienā pieņemamo apmeklētāju skaitu un iespēju robežās likvidētu izveidojušās rindas, strādāt dosies papildu 17 darbinieki no Ārlietu ministrijas (ĀM) centrālā aparāta.
Minētie darbinieki komandēti no ĀM Juridiskās un konsulārās, Eiropas Savienības un Divpusējo attiecību direkcijas, kā arī no Drošības politikas departamenta, Plānošanas grupas un Diplomātiskā pasta, informēja ĀM Preses un informācijas nodaļā.
Tāpat jaunu darbinieku atrašanai ĀM plāno izsludināt publisku konkursu.