Šobrīd reģistrētais bezdarba līmenis 2009.gadam tiek prognozēts 12,7%, gada beigās, iespējams, sasniedzot pat 15% jeb 175 000 bezdarbniekus.
Norises Latvijas tautsaimniecībā vislabāk izskaidro darba tirgus ekonomistiem zināmā īstermiņa Filipsa līkne (sakarība starp inflācijas līmeni un bezdarbu). Tā parāda, ka iepriekšējos gados ar ekspansīvu fiskālo politiku, tajā skaitā - nekustamā īpašuma spekulācijām, tika uzkarsēta ekonomika un samazinājās bezdarba līmenis. Vienlaikus palielinājās inflācija, bet darbaspēka trūkuma dēļ radās arī algu - inflācijas spirāle. Attiecīgi, trūkstot darbaspēkam, netika pieņemts politisks lēmums par atvieglotām procedūrām darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, kas varētu pastiprināt konkurenci iekšējā tirgū un nodrošinātu, ka algu pieaugums vairāk atbilstu darba ražīguma pieaugumam. Ilgtermiņā darbojas cita sakarība, kas nosaka, ka valstī ir noteikts strukturālais bezdarba līmenis (arī dabiskais iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenis). Uz to ekonomika tiecas, neatkarīgi no fiskālās vai monetārās politikas ietekmes. To nosaka gan izglītības un apmācību sistēmu kvalitāte, gan reģionālās mobilitātes iespējamība, gan tiesiskās un ekonomiskās nepilnības. Tā kā minētās sakarības iepriekšējos gados netika ņemtas vērā, tagad ekonomiskās situācijas normalizēšanai jāveic būtiskas strukturālās reformas, galveno uzsvaru liekot uz izglītības sistēmas sakārtošanu un cilvēkresursu attīstību. Tā ir arī viena no būtiskākajām prasībām ārvalstu finansiālās palīdzības saņemšanai.
Ko iesaka Eiropas Savienība?
Eiropas Komisija savā ekonomiskās krīzes pārvarēšanas plānā ir ieteikusi dalībvalstīm pievērsties tieši apmācības un pārkvalifikācijas pasākumiem, jo īpaši mazāk kvalificētajiem bezdarbniekiem, lai mazinātu strukturālā bezdarba līmeni. Tāpēc Latvija plāno apmācību un pārkvalifikācijas iespējas piedāvāt ne tikai bezdarbniekiem un darba meklētājiem, bet arī bezdarba riskam pakļautiem un šobrīd nodarbinātiem cilvēkiem.
Tāpat tiek uzsvērts, ka normālai ekonomikas darbībai un līdz ar to labvēlīgākai situācijai darba tirgū pašreiz svarīgākais ir atjaunot finanšu sistēmas stabilitāti, nodrošinot uzņēmējiem atbilstošu pieeju kredītresursiem, kam ir nepieciešama koordinācija arī ES ietvaros.
Kādās nozarēs apmācīt?
Pašreiz arī Latvijā tiek noteiktas nākotnē nepieciešamās prasmes un apmācību jomas. Ņemot vērā mūsu valsts ekonomikas struktūru un salīdzinošās ārējās tirdzniecības priekšrocības, iespējamās nozares, kurās varētu būt nepieciešami darbinieki nākotnē, ir apstrādes rūpniecība ar vidēju un vidēji augstu pievienoto vērtību, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikāciju pakalpojumi, ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana, sanācija, sociālais darbs, medicīnas atbalsta darbinieki.
Subsidētās darba vietas - cik efektīvas?
Vienlaicīgi īstenojot darba tirgus pasākumus, ir jāņem vērā to ietekme uz darba tirgu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tas nepieciešams, lai neradītu augstāka strukturālā bezdarba draudus nākotnē, kā arī efektīvāk izlietojot budžeta līdzekļus laikā, kad Latvijai ir ierobežotas iespējas piesaistīt starptautiskos līdzekļus.
Ekonomikas principi nosaka, ka subsidētā nodarbinātība ilgtermiņā ir ekonomikai kaitīga, jo izraisa nepareizu līdzekļu pārdali tautsaimniecībā, beigās novedot arī pie strukturāla bezdarba un zemāka IKP, īpaši apstākļos, kad valsts nevar aizņemties no nākotnes, kā tas ir Latvijā. Ejot šajā virzienā, vienkārši tiks samazināti nākamo gadu budžeta ieņēmumi, IKP un cilvēku labklājība.
Līdz ar to subsidēto darba vietu finansēšana un veidošana saskaņā ar ES tiesību aktiem ir pieļaujama tikai sociālās atstumtības riska grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti vai ilgstošajiem bezdarbniekiem.
Tas nozīmē, ka Latvijā visus līdzekļus novirzīt subsidētajai nodarbinātībai nebūtu pareizi, jo paildzinātu periodu ar augstu bezdarbu ne tikai par pāris, bet daudz vairāk gadiem.
Savukārt, nepiedāvājot pārkvalifikācijas un konkurētspējas paaugstināšanas iespējas, Latvija pēc pāris gadiem varētu nonākt situācijā, kad būs ievērojami pieaudzis strukturālais bezdarbs - cilvēku kvalifikācija būs neatbilstoša darba tirgus prasībām, arī gadījumā, ja darba vietas būs pieejamas, tās bezdarbnieki nevarēs aizņemt kvalifikācijas trūkuma dēļ. Lai gan Latvija ir valsts ar vienu no augstākajiem iedzīvotāju īpatsvariem ar augstāko izglītību, ir jādomā par šīs izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām. Tas nozīmē, ka ekonomikas un darba tirgus pārstrukturizācijas rezultātā, iespējams daļai to, kas jau ir ieguvuši augstāko izglītību, būs nepieciešams pārkvalificēties, iegūstot kādu profesiju.
Tomēr ir būtiski saistīt apmācību un pārkvalifikācijas iespējas ar finansiālu atbalstu stipendiju un mācību pabalstu formā. Lai apmācības padarītu efektīvākas un individuālākas, sniedzot atbalstu arī bezdarba riskam pakļautajām personām, pašreiz Latvijā tiek veidota arī apmācību kuponu sistēma.