Kronberga: Latvijai maz pretargumentu ECT spriedumam

"Domāju, ka valstij pretargumentu varētu būt visai maz, jo lietas, par ko spriedums taisīts mums vienmēr ir bijušas zināmas – tās ir starptautisko normatīvo aktu prasības, kuras labu laiku neesam novērtējuši," viņa teica.Policija V.Jasinski 2005.gadā aizturēja pēc kautiņa diskotēkā Balvos, kur kāds jaunietis bija viņu nogrūdis pa kāpnēm. Tiesas spriedumā norādīts, ka V.Jasinskis no notikuma vietas aizvests, nesagaidot ātro palīdzību, bet vēlāk, kad mediķi zvanījuši uz iecirkni, dežūrējošais policists teicis, ka nav vajadzības braukt aizturēto izmeklēt, jo viņš esot tikai piedzēries. Tomēr ļoti novēloti atklājies, ka krītot V.Jasinskis traumējis galvaskausu un viņš ievietots slimnīcā, kur arī miris. ECT arī norādīja, ka viņam liegta iespēja sniegt informāciju par savu veselības stāvokli, jo atņemts piezīmju blociņš, kurā rakstot viņš varējis komunicēt ar cilvēkiem, kuri nesaprot zīmju valodu. Savukārt uz klauvēšanu pie atskurbtuves kameras durvīm un sienām neviens nereaģējis, bet mēģinājumus runāt zīmju valodā, policisti uztvēruši kā agresīvu plātīšanos ar rokām."Ja mēs redzam, ka ir cilvēks ar šādām pazīmēm, kuras ir acīmredzamas, tad, jau viņu uzņemot, ir jābūt slēdzienam par to, kādi speciālie turēšanas apstākļi viņam ir nepieciešami un kā ar viņu var sazināties. Ja tas tā būtu, šajā spriedumā aprakstītā problēma nepastāvētu – lieta nemaz tik tālu neaizietu," norāda I.Kronberga. Viņa arī uzsver, ka jebkurš aizturētais ir jāinformē par viņa tiesībām un jāuzklausa viņa sūdzības un uz tām jāreaģē.Kaut gan ECT spriedumā lasāms, ka Balvu iecirknī dežūrējušais policists ātrās palīdzības mediķiem teicis, ka nav vajadzības V.Jasinski izmeklēt, tādēļ viņi neesot ieradušies, Valsts policijas Iekšējās drošības birojs, kurš arī izmeklēja incidentu, esot konstatējis, ka aizturēto cietumā izmeklējis ārsts, kurš esot paziņojis, ka viņš "izliekas" un ir tikai piedzēries. I.Kronberga gan iebilst, ka šādos gadījumos medicīniskā personāla slēdzienam jābūt pieejamam rakstiskos dokumentos: "Ja tāda nav, nav pamats runāt par mediķa slēdzienu. Neviens policijas darbinieks nevar spriest par aizturētā veselību – es arī kā juriste nevaru spriesta par medicīniskām indikācijām cilvēkam, kuru satieku uz ielas."Viņa piebilst, ka Latvijā jau kopš padomju laikiem iedibināta kārtība, ka iekšējās izmeklēšanas dienesti atbild tai pašai vadībai, zem kuras atrodas izmeklējamie, tādēļ vienmēr ir iespēja apšaubīt, vai izmeklēšana ir veikta objektīvi. "Ja izmeklēšana beigsies ar atzinumu, ka pārkāpums ir bijis, tad nāksies atbildēt tās pašas iestādes vadītājam, kurš pats atbildīgs par izmeklēšanu. Var secināt, ka šīs iestādes vadītājs nevar būt līdz galam ieinteresēts risinājumā, kurš apliecinātu notikušo pārkāpumu. Tā ir milzīga problēma, kuru ūsu valstī kopumā nesaprot," viņa skaidro."Noteikti varu teikt, ka lietu un problēmu virtene, kura nonāk starptautiskās institūcijās, bija atrisināma naconālā līmenī, šeit uz vietas. Es runāju par to, ka mēs nemākam izskaidrot un pielietot pat tās tiesību normas, kas mūsu valstī ir. Bieži vien tās sūdzības, kuras gūzmām gāžās, piemēram, uz prokuratoūru vai uz citām augstāka ranga institūcijām, būtu atrisināmas jau to izcelsmes iestādēs. Ja cilvēki savā starpā nekomunicē, vai komunicē no varas pozīcijām, ir skaidrs, ka konflikts tiek eskalēts un par to parasti nākas maksāt no nodokļu maksātāju naudas," sistēmu kritizē pētniece.