Tikmēr V.Belcāne turpina saņemt rēķinus par zemes nodokli, jo tas ir nostiprināts zemesgrāmatā, Zemes dienestam nav informācijas, ka V.Belcānes zeme atrodas Krievijas teritorijā. Latgaliete īpašumu atguva 1996.gadā, zemesgrāmatā to nostiprināja 2001.gadā, lai gan robežlīguma projekts starpvalstu sarunās tika saskaņots 1997.gadā. Tādājādi tagad izveidojusies situācija, ka Krievijas pusē atrodas 8,2 hektāri “Gobusalas” zemes.
Vietējā Liepnas pašvaldība vērsusies Ārlietu ministrijā, taču skaidrojums, kāpēc zeme tagad pieder Krievijai, nav iegūts. Kā laikrakstam stāstīja Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols, iespējams, ka tā bijis vienkāršāk - novilkt robežu pa Voložas upi.
Laikraksta aptaujātās amatpersonas pauž neizpratni par radušos situāciju, norādot, ka tolaik saņemta informācija, ka robežlīnija saskaņota ar visām pašvaldībām un informēti arī iedzīvotāji. Šādu viedokli pauž toreizējais ārlietu ministrs Valdis Birkavs un premjers Guntars Krasts. Latvijas delegācijas robežsarunas ar Krieviju vadīja Aivars Vovers.
Saeimas deputāte Anna Seile (PS) pauž, ka, gadījumos, kad zemes īpašnieks nepiekrīt zemes maiņai, valstij būtu bijis zeme jāatpērk par tirgus cenu. Šī īpašuma lieta ir nonākusi Saeimā, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Deputāte Ilma Čepāne uzskata, ka tā ir politiska nevēlēšanās noregulēt šo jautājumu skaidri zinot, ka nākotnē būs problēmas.
LA norāda, ka V.Belcānei ir tiesības vērsties tiesā pret valsti un noslēgto robežlīgumu.
Avīzē minēti arī notikumi ar robežas nospraušanu Alūksnes rajona Pededzē. Padomes priekšsēdētāja Inta Ņikitina stāsta, ka pagastam Latvijas un Krievijas eksperti atņēmuši gabaliņu purva. Tā rezultātā pagastā robeža ar Krieviju dažbrīd iezīmēta gar māju sliekšņiem – kā iznāc no mājas, tā ar vienu kāju jau esi Krievijā.
Latvijas avīze raksta, ka drīzumā sāksies kartē ievilktās robežas, kas pēc robežlīguma noslēgšanas jau tiek apsargāta, nospraušana dabā.