Labklājība - mainīgs jēdziens

nezāģē zaru, uz kura pati sēdi!! Nekorekti ir gānīties par ministru kabinetu, ja paši tur grozaties! nav gan dzirdēta neviena ideja no Jauniešu ministru kabineta!! Gānot pastāvošo varu nekas nemainīsies, tikai tauta tiek sakacināta , kura jau tā izceļo uz Īriju! manu prāt ir jābūt lepnam par savu valstis, savu valdību, saviem kaimiņiem - tikai tā latvieši pastāvēs!

Labklājība var tikt skatīta gan indivīda, gan valsts līmenī, tomēr labklajības valstis pētnieki grupē pēc līdzekļu pārdalījuma sociālai jomai (nodokļu maksātāju), dažāda veida valsts pabalstiem, kā arī sociālajām sistēmām (politikas, regulējumi utt), kā arī sociāliem drošības tīkliem un to pārklājuma valstī. To cik lielā mērā valsts ir vai nav "labklājības valsts" nosaka visu iepriekšminēto faktoru kopums un kāda pievienotā vērtība ir iedzīvotājiem. Attiecībā uz Latviju, turpmākajos gados nekāda labklājība nebūs iespējama, kamēr valsts ekonomika būs tik vāja. Tomēr labā ziņa ir tā, ka atšķirībā no Āfrikas valstīm, Latvijā vismaz ir attīstīta infrastruktūra, nodokļu iekasēšana utml. Šajā kontekstā jautājums ir arī par pelēko ekonomiku, jo labklājības valsts pamatā ir maksātie nodokļi.

Bet pirms kaut kur kopīgi virzīties, ir jāsakārto valsts pārvalde, lai būtu redzams, kur paliek nodokļi un jābeidz īpaši ministram Eglītim raksturīgā dažādu cilvēku grupu savstarpējā sarīdīšana, jo problēmas ir problēmas, un kamēr tās neatrisinās, tās būs un apgrūtinās dzīvi.

Kāpēc daudzos valda tāda nostalģija pēc padomju laikiem (ar piebildi, ka dzīvokļi, jā, ar tiem tad bija švaki)? Tāpēc, ka visi zināja, ka nekur nepazudīs. Bērniem skola, ārpusskolas nodarbības, reāla bezmaksas veselības aprūpe), pieaugušajiem arī krietni labākas, nekā tagad iespējas mācīties, rehabilitācijas uzreiz, nevis tad, kad ir jau par vēlu....Jā, cilvēki tad nebija bagāti, taču tagad lielākā daļa nevar atļauties pat tik, cik sanāktu toreiz strādājot attiecīgā amatā.....