Kultūras ministrija (KM) ar Nīderlandes arhitektu biroja "O.M.A Stedebouw B.V." (O.M.A) pārstāvjiem, tostarp pasaulslaveno holandiešu arhitektu Remu Kolhāsu (Rem Koolhaas), pabeiguši saskaņot topošā mākslas muzeja metu projektu un maketu. Tajā veiktas atsevišķas izmaiņas. Par vairākiem metriem samazināts plānotās piebūves augstums pie muzeja ieejas, izmainītas arī vairākas citas iepriekš plānotā projekta nianses.
Laikmetīgās mākslas muzeja projekts arī noteic, ka no 14 000 kvadrātmetru kopējās platības 4000 kvadrātmetru paredzēti izstādēm. Liela daļa muzeja teritorijas projektā paredzēta arī komercdarbībai - bāriem, restorāniem, kafejnīcām. Demakova pirmdien norādīja, ka, optimistiski prognozējot, muzeju izdosies uzbūvēt četru gadu laikā, ja tam būšot "politiskā griba".
Ministre vērsa uzmanību, ka pēdējā kultūras ēka, ko latvieši uzcēluši, ir 1905.gadā būvētais Nacionālais mākslas muzejs, bet pirms tam vācieši un krievi esot uzcēluši vairākas kultūras ēkas. Arī pēdējos 20 Latvijas valsts neatkarības gados māksla neesot "uzkrāta", bet šis jautājums tikšot atrisināts līdz ar daudzfunkcionālā kultūras centra izbūvi.