Laila Pakalniņa: Par mafijas drošību

To, ka jautājums kopš oktobra tik tiešām nav bijis par Loskutovu, mums visiem tagad turpina skaidrot pati valdošā koalīcija. Turklāt tik saprotami, ka pēc otrdienas valdības sēdes ja ne bērniem, tad vismaz Godmanim noteikti ir pavisam skaidrs, ka jautājums par to cilvēku, kurš sēž KNAB priekšnieka krēslā, bija, ir un būs nevis jautājums par to, kā efektīgāk apkarot korupciju Latvijā, bet gan korupcijas apkarotāju apdraudēto varas pārstāvju drošības jautājums. Izskatās gan, ka valdības vadītājs (jo citādi viņš nemaz nebūtu vadītājs šai valdībai), kaut ko no tā bija apzinājies arī līdz šim, jo ne velti premjera biroja izstrādātā koncepcija paredzēja KNAB (kas saskaņā gan ar likumu, gan funkcijām nav drošības iestāde) priekšnieka amata pretendentu atbilstības izvērtēšanas komisijā iekļaut visu triju valsts drošības dienestu (DP, MIDD, SAB) vadītājus. Taču premjers ar savu koncepciju bija smagi kļūdījies pēc būtības, t.i., nosakot nepieciešamību obligāti rīkot konkursu KNAB priekšnieka amatam, kas nozīmē atklātu procedūru. Bet varas pārstāvju, kuru lielākā daļa pašlaik atrodas ja ne individuālā, tad vismaz kolektīvā (partiju pirmsvēlēšanu aģitācijās pārtērētas lielas summas) interešu konfliktā ar KNAB, drošības jautājums nedrīkst tikt risināts atklāti. Tāpēc dienu pēc Loskutova padzīšanas un dienu pirms valdības sēdes, kurā Godmanis bija paredzējis izklāstīt savu ieceri, kā tikt pie jauna KNAB vadītāja, notika koalīcijas sēde, kurā Godmanis nepiedalījās. Tur tika panākta vienošanās, ka konkurss nav nepieciešams, jo "izvēli nevar novelt uz ierēdņu pleciem" (Aigars Kalvītis). Un tiešām — nevar taču ļaut sabojāt to darbu, pie kura Kalvītis un viņa draugi ir strādājuši jau ļoti ilgi — kad Loskutovs beidzot ir prom, nākamā KNAB priekšnieka izvēli nedrīkst izlaist no rokām, jo runa taču ir par to, vai cīņa pret negodīgiem cilvēkiem, neraugoties uz viņu ietekmi politikā un ekonomikā, turpināsies, vai arī šim mafijas murgam beidzot varēs pielikt punktu. Ar argumentiem, kuri ļoti līdzīgi Kalvīša paustajiem, gan TP ministri (Atis Slakteris — rīkojot konkursu, valdība noveltu atbildību uz citiem), gan Šlesers (atbildība par KNAB priekšnieka izvēli jāuzņemas premjeram), lika Godmanim valdības sēdes laikā ļoti ātri aizmirst savu koncepciju, kuras dēļ viņš uz sēdi vispār bija ieradies, un sākt runāt par to, ka konkursu varētu arī nerīkot. Tādējādi valdības vadītājs ir ne vien nodemonstrējis samierināšanos ar to, ka valdība ar viņu nerēķinās, bet faktiski apsolījies arī turpmāk kalpot par instrumentu koalīcijas saimnieku cīņā pret korupcijas apkarošanu. Un, lai šīs cīņas iznākums būtu pēc iespējas prognozējamāks, KNAB priekšnieka iecelšanas procedūru un KNAB pārraudzību vispār ir nepieciešams pakļaut idejai, ka KNAB jāuzlūko nevis no korupcijas apkarošanas aspekta, kas nav iedomājams bez atklātības, bet gan no nacionālā apdraudējuma aspekta, kas kā nacionālās mafijas drošības jautājums nav iedomājams bez slepenības. Tāpēc, visticamāk, ir paredzēts, ka Godmanis uzņemsies to atbildību, kuru viņam neļauj riskēt novelt uz citiem, un izvēlēsies koalīcijas saimnieku (varbūt jau) atrastu kandidātu, kura piemērotību KNAB priekšnieka amatam skaidros Nacionālā drošības padome, kur koalīcijai ir vērā ņemama ietekme un kuras sēdes ir slepenas un tur spriestais neizpaužams. Turklāt maz ticams, ka Loskutovs tik steidzami pie pirmās formālās izdevības, nesagaidot izmeklēšanas rezultātus KNAB pazudušās naudas lietā, tika atbrīvots no amata, lai vēl kādu pusgadu birojā saimniekotu Juta Strīķe, kura ar darbiem ir pierādījusi savus vārdus: "Ja kāds joprojām ņem un ņems kukuļus, šie cilvēki var nešaubīties — mēs viņiem atnāksim pakaļ", un ne tik publiski pazīstamais, bet tāpēc ne mazāk bīstamais korupcijas apkarotājs Alvis Vilks. Tāpēc var prognozēt, ka koalīcija turpinās steigu, ar kādu ir iesākta KNAB vājināšana, un netērēs laiku jaunas, kvalitatīvas pretendentu atlases procedūras izstrādei un apstiprināšanai. Ņemot vērā, ka tieši tāds arī ir scenārijs (nerīkot konkursu), par ko koalīcija pirmdien vienojās bez Godmaņa, kā arī to, ka vēl nekāds valdības lēmums šai jautājumā nav pieņemts, korupcijas apkarošanas turpmākā efektivitāte Latvijā šobrīd ir atkarīga no tā, vai valdības sēdē nodrebējušais premjers ir spējīgs pārstāt trīcēt un tomēr pateikt, ka KNAB priekšnieka amatam rīkojams konkurss. Vai arī Godmanis konsekventi iestāsies nacionālās mafijas drošības sardzē.