Laila Pakalniņa: Patriotisma mācīšana ar zirgu

" Mūs var pat nepūlēties pielīmēt šai zemei — pat aizbraukdami mēs te paliksim. Tibetiešu budistu mūkiem, lai viņi varētu turpināt dzīvot klosteros, vēlākais, septembrī būs jānokārto Ķīnas varasiestāžu organizēti patriotisma testi. Tāpēc jau tagad budistu kopienās valsts norīkotu instruktoru vadībā notiek patriotisma nodarbības. Tam, ka šī ziņa sasniedza Latviju apmēram tajā pašā laikā, kad Veldre medijiem klāstīja savu rūpi par patriotismu, pārliecību par Loskutova patriekšanu, "ideju un arī pavēli" par jātnieku goda sardzes un militārā orķestra defilē programmas izveidi, varbūt tiešām kopīgs ir tikai laiks un vārds "patriotisms". Taču varbūt tieši tāpēc aizsardzības ministra satraukums par to, ka "zināt, reti kurš var pateikt, cik Latvijas himnai ir pantu", liek padomāt par to, ka tiešām nav mazsvarīgi, kas ir tas cilvēks, kurš grib mācīt citiem mīlēt dzimteni vai pārmet citiem patriotisma trūkumu (Veldre: "Kā patriotisma jautājums tiek aktualizēts uzņēmumos, īpaši tajos, kuros strādā tūkstošiem cilvēku?"). Par himnas pantu skaitīšanu jau vēl tā mazākā sāpe. Ja vien ministrs aizdomātos līdz tam, ka prast himnu dziedāt, turklāt izjūtot nepieciešamību to darīt, ir svarīgāk, nekā risināt atjautības uzdevumus, viņa entuziasms varbūt noplaktu, svinīgos valsts pasākumos pavērojot, kā himnu (ne)dzied amatpersonas un (vai) viņu dzīvesbiedres. Un ja nu vēl Veldre sabiedriskā kārtā (netērējot budžeta līdzekļus) šiem cilvēkiem himnu arī iemācītu, varētu uzskatīt, ka patriotiskās audzināšanas jomā Latvija mazliet uz priekšu ir tikusi. Taču aizsardzības ministra ideja stimulēt mūsu piederības sajūtu Latvijai ar savu vaļasprieku — zirgkopību (Veldre ir pārliecināts, ka jātnieku goda sardzes izveide lielākajā daļā Latvijas iedzīvotāju veicinātu patriotismu) noteikti izmaksās daudz dārgāk par himnas pantu skaitīšanu. Turklāt tieši tāpēc, ka šīs idejas cena nav tikai tie 120 000 latu, kas saskaņā ar ministra pavēli nr.109 nodrošināti ministra iegribas īstenošanai. Pie tā, ka varas pārstāvji atļaujas nerēķināties ar to, ko par viņu "projektiem" saka citi cilvēki, ir jau pierasts. Taču sanāk, ka patriotisma mācīšanu ar zirgu palīdzību aizsardzības ministrs ir uzspiedis ne vien sabiedrībai kopumā, bet arī premjeram individuāli. Jo kā gan citādi saprast Godmaņa pazaudēto vēlmi runāt ar Veldri par jātnieku godasardzes izveides lietderību esošajā valsts budžeta situācijā. Turklāt tieši fakts, ka laikā, kad varas partijas grib atstādināt KNAB vadītāju par naudas pazušanu no iestādes nenoskaidrotos apstākļos, valdības vadītājs nevis vienkārši nav spējīgs apstādināt vienu ministru no līdzīgas summas tērēšanas savu iegribu realizācijai, bet vēl ieceļ šo ministru par Loskutova vērtētāju, neveicina ne patriotisku jūtu plaukšanu pilsoņos, ne budžeta pildīšanos. Jo ir visai apgrūtinoši sevi iedvesmot domai par to, ka mūs ar Latviju un tās budžetu saista tā pati piederības sajūta, kas Veldri un citus, kas uzvedās tā, it kā šī valsts un tās budžets piederētu tikai viņiem. Līdzīga sajūta pārņem, kad Valsts ieņēmumu dienests savā 170 tūkstošu latu vērtajā reklāmas kampaņā par aploksnēm saka: "Stulbi." Gan tāpēc, ka stulbi ir ne vien tas, ka pati kampaņa radījusi aizdomas par negodīgu konkursu un valsts līdzekļu šķērdēšanu, bet arī tas, ka, pirms sacīt sabiedrībai "Padomā, vai ir vērts neredzēt tālāk par savu aploksni!", VID tā arī nav sadūšojies to iestāstīt Valsts prezidentam. Jo pretējā gadījumā Zatlers, iesniedzot amatpersonas deklarāciju par pagājušo gadu, būtu izdomājis kaut ko godīgāku par aplokšņu ienākumu noklusēšanu. Būt patriotam un godīgam nodokļu maksātājam Latvijā nav grūti. Sarežģītāk ir saprast, kā jūtas cilvēki, kas, nokļūstot pie varas, atļaujas izmantot to, ka citi maksā nodokļus un mīl savu zemi. Veldre esot pamanījis, ka "ir ļoti maz zemnieku sētu, kurās ir karogu masti", kā arī to, ka "starp cilvēkiem, kas izvēlas ielu dzīvi, patriotismu var saskatīt ļoti reti". Un vēl to, ka ir cilvēki, kas tikai izliekas par patriotiem, jo veikalā Maxima pērk Lietuvā ražotu sieru un Vācijā ražotu alu. Taču ļoti gribētos zināt, vai aizsardzības ministrs kaut ko ir pamanījis tajās aprindās, kurās pats kārto lietas?