Laila Pakalniņa: Varbūt velna nav

Negaidīti sakarīgs Lailas raksts

Negaidīti sakarīgs Lailas raksts

Negaidīti sakarīgs Lailas raksts

Nekur nebiju pazudis, dzēru absintu siltajās zemēs.

Prieks, ka esi uzradies, sāku jau satraukties, domāju, vai tiešām drošībnieki Tevi savākuši :))) P.S. Es nenīstu "Dienu"! Nīst Dienu, nozīmētu nīst savu tautu. Jā, Dienu kritizēju, sadodu pa ausīm Dienā strādājošajiem jaunkomunistiem, ideologiem, kas bendē Latvijas valsti, bet ne nīstu.

Zvirbulēn, tas tavs lielākais kreņķis, ka ne tev, ne tavam saimniekam tā Diena nepieder, ja tu ar šo faktu nespēsi samierināties, tev draud neiroze. Lai kam tā arī nepiederēs, tev tā tik un tā nepatiks, tici vai netici. Samierinies ar šo faktu, vai sāc lietot trankvilizatorus, vai, vēl labāk - domā , un ilgi domā - nu kam tad pieder tās dvēseles? Nu kam??? Un beidz domāt par Dienu, kuru tu tā nīsti, bet nespēj bez tās iztikt nevienu dienu.

Pirmo reizi pa visiem šiem gadiem zvirbulēnam laimējies pateikt kaut ko sakarīgu. Vai varbūt tas vienkārši ir neveiksmīgs čiepstējums. Galu galā negadījuma pēc arī aklai vistai (vai zvirbulēnam) var patrāpīties grauds.

Savukārt ticīgie cilvēki patiesībā taču neko nevar ieķīlāt, jo viņu dvēseles pieder Dievam. ------------------------ Kam pieder ticīgo dvēseles, Laila, nezināms jautājums, akurāt kā neviens nezin, kam tagad pieder Diena. Ja es teiktu, ka man pieder Diena, Jūs taču neticētu, vai ne? Kādēļ gan Jūs ticat, ka ticīgo dvēseles pieder Dievam?

Tas varētu būt samērā cinisks pētījums, lai vēlāk publicētu cik daudz Latvijā alkatīgu muļķu. Jo rakstot par tamlīdzīgām tēmām, pierādījumiem pietiek ar nedaudz, lai pateiktu, ka daudz.